Zaķusalas tornis – vai neattīstītais tūrisma un tehnoloģiju milzis?

Lai arī Zaķusalas tornis ir vispamanāmākais objekts Rīgā no visiem pilsētas stūriem, tomēr bez privāta transporta pie tā piekļūt jau gadu garumā ir diezgan sarežģīti un neērti. Zaķusalā dienas laikā ir arī maz cilvēku.

Pamesta un nevilinoša apkārtne

Turpat sastaptā Sņežana izvedusi pastaigā suni un ar kājām mērojusi ceļu no Daugavas otra krasta, viņa stāsta, ka vietu ir iecienījusi garām pastaigām. Iedzīvotāja gan pārliecināta, ka Zaķusalai ir liels potenciāls, taču šeit jāiegulda daudz darba infrastruktūras sakārtošanā. „Jā, vieta ir laba, bet nu, ziniet, ziemā es pieredzēju tādu situāciju - kāds tūrists vēlējās apmeklēt torni un palūdza, vai nevaru iet ar viņu, jo šeit nav droša sajūta, ir bail pārvietoties,” stāsta Sņežana un piebilst: „Zaķusalā vispār parasti ir maz cilvēku salīdzinoši ar Lucavsalu. Tāpat arī man vakar māsa zvanīja, kura šeit staigāja vēlu un teica, ka deg tikai divi lukturi ielas garumā.”

Zaķusalas torņa pagalmā uz ieeju ved garš pazemes tunelis, kura tumšās flīzes vairākās vietās nodrupušas, bet vienu ejas sānu arvien rotā logu vitrāžu josla ar dažādiem valsts un tautas simboliem kā ģerbonis, Rīgas Doma siluets, auseklītis vai tautumeita. Savukārt, ieejot ēkas vestibilā, parādās izteikta padomju laika sajūta interjera, daudzo telpaugu, ādas krēslu un dīvānu dēļ.

Arī tūristi no Vācijas Sofija un Nils, kas nupat iegādājušies ekskursijas biļeti, pamanījuši, ka ēka ir novecojusi un, viņuprāt, telpas būtu jāatsvaidzina. Viņi stāsta, ka sākumā televīzijas tornis izskatās kā pētījumu centrs, kas ir slēgts sabiedrībai. „Iela šeit nav tajā labākajā stāvoklī (..) Jā, es šo vietu neatrastu bez navigācijas. Domāju, ka ielai un pieejamībai jābūt labākā stāvoklī. Šeit izskatās kā sešdesmitajos vai septiņdesmitajos, kas šiem torņiem ir kopējs visur Eiropā. Manuprāt, lielākai daļai cilvēku patiktu apmeklēt modernāku vietu, tāpēc tornis ir jāpārveido. Mums ir televīzijas tornis Hamburgā, bet restorāns tajā ir arī slēgts, jo viņiem bija problēmas ar evakuācijas iespējām (..) Mēs šo vietu redzējām no pilsētas centra un nolēmām, ka tā ir laba vieta, lai Rīgu apskatītu no augšas,” cits caur citu stāsta tūristi.

Aizsvīdušais pilsētas skats

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tehniskās daļas direktora vietnieks Uldis Lavrinovičs, izrādot torni, skaidro, lai arī daļai arhitektūras un dizaina ekspertu šķiet, ka autentisko izskatu telpām nevajadzētu mainīt, no saimnieciskā viedokļa tās nav parocīgas, jo tā laika būvkonstrukciju ekspluatācija ir ļoti dārga. „Mēģināsim uzbraukt uz skatu laukumu ar liftu, kurš šeit ir kopš torņa uzcelšanas brīža un tas iet slīpi pa lifta kāju, līdz ar to tā nav standarta konstrukcija un katra lifta remonts izmaksā ļoti dārgi. Šim liftam jebkuri ekspluatācijas termiņi ir iztecējuši. Mums, protams, katru gadu taisa drošības pārbaudes un sertificē tos, bet, piemēram, ziemā ir dienas, kad sakrājas mitrums šajā torņa kājā, kura nav apkurināma, tad gadās, ka lifts iestrēgst un nevar ērti pārvietoties,” stāsta Lavrinovičs.

Rīgas radio un televīzijas tornis ir 368 metrus augsts, un skatu laukums, kas atrodas teju 100 metrus virs Zaķusalas, ir augstākais publiski pieejamais skatu punkts Rīgā. No tā var labi pārredzēt Vecrīgu, Rīgas centru un Pārdaugavu. Skatu platforma ir plaša un gaiša lielo logu dēļ, kas gan šobrīd arī esot sliktā stāvoklī. „Mūsdienu cilvēka sapratnei nav īsti pieņemams skatīties caur aizsvīdušu logu, ja viņš ir atbraucis paskatīties uz pilsētas panorāmu,” norāda Lavrinovičs.

Viņš arī atzīst, ka objekts nav pieejams sabiedrībai, bet tornim pieder vien tā daļa, kas apjozta ar sētu. Pārējās Zaķusalas daļas pieder dažādiem īpašniekiem, un te ir pilsētas ceļu infrastruktūra.

Perspektīvā – tūrisms, konferenču zāle, ēdināšana un tirdzniecība

Lavrinovičs atzīst, ka tornis nav atvērts tūrismam, jo ir grūti sasniedzams. „Šobrīd šeit tūristi nāk ar kājām, brauc ar mašīnām vai skolnieki ierodas ar autobusiem. Līdz [Salu] tiltam ir vairāk nekā divi kilometri un no trolejbusa ziemā atnākt ar kājām līdz tornim nav patīkami, īpaši ja runājam par tūrismu, tas nav pieņemami. Protams, līdz brīdim, kamēr tornis ir tikai tehnoloģisks objekts, mums faktiski pat ir labāk, ja mazāk cilvēku. Šobrīd tūrisms ir pakārtots,” saka Lavrinovičs.

Televīzijas tornī agrāk bijis arī restorāns, tieši zem skatu platformas, taču nākotnē tehnisku sarežģījumu dēļ restorāns tur, visticamāk, neatradīsies, bet varētu būt neliels kafijas bārs.

Tā kā iecere par Zaķusalas torņa rekonstrukciju šobrīd ir sākuma stadijā, tad detalizētu aprēķinu par paredzamajām izmaksām radio un televīzijas centram vēl nav, taču, balstoties uz Tallinas televīzijas torņa projekta pieredzi, nepieciešamais finansējums būtu ap septiņiem miljoniem latu. „Mēs vēlamies šo daļu, kas ir tornim tuvumā un kura nav izmantojama, jo neko nevar celt virs zemes drošības apsvērumu dēļ. Vīzijā esam nolēmuši apgūt daļu, kas ir tuvāk tornim un izbūvēt pazemes kompleksu, kur būs konferenču zāle, ēdināšanas un tirdzniecības vietas. Kā arī varētu eksponēt telekomunikācijas nozares sasniegumus un mājvietas rast dažādas asociācijas un dažādas izstādes,” saka Lavrinovičs.

Bez pašas ēkas un jaunu pazemes telpu izbūves vīzijā ietverts arī torņa pieguļošās teritorijas jeb pagalma labiekārtošana. „Tālajā galā, kur aug šobrīd koki, ir iecere uztaisīt parku, kas ir Latvijas valsts kartes formā. Tur uz vietas varētu staigāt pa celiņiem, un karte būtu pareizā mērogā pareizi novietota pēc debess pusēm un  staigājot būtu iespēja pat iepazīties ar valsts ģeogrāfiju un reljefu,” plāno centra tehniskās daļas direktora vietnieks.

Ja tiks piesaistīti līdzekļi no valsts un Eiropas fondiem, projekta īstenošana varētu noritēt līdz 2018. gadam, torni atklājot valsts simtgadē, iecerējuši vīzijas autori.

Lai Zaķusalā attīstītu tūrismu, ar televīzijas torni nepietiks

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzsver, ka telekomunikāciju nozarei televīzijas torņa jaunās vīzijas attīstība nekādu labumu nedotu. Tomēr arī tūrismam šī vieta šobrīd ir ļoti nepiemērota – nav gludu, labā stāvoklī esošu ceļu, kas ved līdz tornim, turklāt pati sala palu laikā pavasarī mēdz applūst. Muuls akcentēja, lai tūristi dotos uz torni, Zaķusalā ir jābūt vēl kaut kam, kas spēj viņus pievilināt. Ar plānotās konferences zāles un kafejnīcas izveidi būšot par maz. Tāpat nav skaidrs, kāpēc tieši septiņi miljoni latu ir tieši tā summa, kas nepieciešama televīzijas torņa sakārtošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti