Viņš norādīja, ka smagu ietekmi uz partiju atstāja ne tikai Kaimiņa un Gobzema konflikti, bet arī Kaimiņa uzstājīgā vēlme virzīt Gobzemu premjera amatam. "Ja Kaimiņš nebūtu atnācis ar Gobzemu kā premjeru un uzstājis, varbūt lietas būtu citādākas. Ja Kaimiņš nebūtu konfliktējis ar Gobzemu, varbūt būtu citādāk. Šobrīd tas process ir nonācis līdz loģiskam secinājumam. Redzam, ka ir izveidojies spēcīgs kodols, izveidojušies līderi, kas gada laikā izcīnījuši atpazīstamību. Viņi ir gatavi strādāt, bet viņiem ir sasaiste ar Kaimiņu. Kaimiņu cilvēki ienīst," teica politiķis.
Zakatistovs uzsvēra, ka partija vēlas distancēties no Kaimiņa, kas dotu iespēju sevi pārdefinēt, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām un, iespējams, mainīt nosaukumu. "Piedāvāsim sabiedrībai, īpaši pašvaldību līderiem, izaugsmes iespējas. Viņiem nebūs jānāk vadoņa priekšā uz tepiķa. Sabiedrībai šobrīd nevaram neko piedāvāt, bat vēl ir gads līdz pašvaldību vēlēšanām," pauda Zakatistovs.
Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") atzina, ka tieši Kaimiņa un Gobzema konflikta dēļ kritušies partijas reitingi un vēlētāji sadalījušies divās daļās - tajos, kuri atbalstījuši Kaimiņu, un tajos, kuriem vairāk paticis Gobzems.
KONTEKSTS:
Pērn aptuveni pusgadu pēc 13. Saeimas vēlēšanām “KPV LV” frakcija, kurā sākotnēji bija 16 deputāti, zaudējusi jau četrus mandātus. Domstarpību dēļ "KPV LV" valde nolēma izslēgt no savām rindām premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, viņu izslēdza arī no frakcijas. Tāpat "KPV LV" frakciju pameta viena no "opozicionārēm" Linda Liepiņa, bet dienu vēlāk par izstāšanos paziņoja Karina Sprūde. No frakcijas izstājās arī deputāts Didzis Šmits.
Savukārt šogad janvārī “KPV LV” Saeimas frakcija nolēma no tās sastāva izslēgt partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, kā arī Aldi Blumbergu. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uzskata, ka Kaimiņam jāaiziet no partijas.
Iepriekš Zakatistovs atzina, ka "KPV LV” varētu mainīt zīmolu, ko varētu piedāvāt politiskā spēka kongresā 8. februārī un par ko lems biedr.
