Zagļiem atņemto, bet CSDD nereģistrēto velo īpašniekus policijai nākas meklēt sociālajos tīklos

Pavasarī, kad cilvēki sāk aktīvāk pārvietoties ar velosipēdiem, sarosās arī šo braucamrīku zagļi. Viens no veidiem, kā savu velosipēdu no garnadžiem pasargāt un zādzības gadījumā ātrāk atgūt, ir reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Ja šī iespēja nav izmantota, policija zagļiem atņemto divriteņu saimniekus meklē ar sociālo tīklu palīdzību.

Zagļiem atņemto, bet CSDD nereģistrēto velo īpašniekus policijai nākas meklēt sociālajos tīklosZane Mače

    Aleksandra savu velosipēdu, ar vienkāršu saslēdzēju pieķēdētu pie caurules, bija atstājusi mājas kāpņu telpā. No rīta sieviete konstatēja, ka viņas braucamrīks ir nozagts. Uz karstām pēdām Aleksandra ziņoja policijai, kuri atbrauca, aptaujāja kaimiņus un palūdza cietušajai braucamā fotogrāfijas. Apzagtā Ceļu satiksmes drošības direkcijā savu velosipēdu nebija reģistrējusi.

    Tomēr viņas stāstam ir laimīgas beigas. Dienu pēc zādzības policisti velosipēdu atrada. „Saņemot riteni atpakaļ, es uzzināju, ka policisti bija izprintējuši fotogrāfijas un patruļa apbraukājusi tuvējo apkārti. Nākamajā dienā man zvanīja un teica, ka mans ritenis ir atrasts,” priecājas Aleksandra.

    Tādu veiksminieku kā Aleksandra nav daudz, atzīst policists Sergejs Smirnovs. Viņš rāda statistikas datus par pērno gadu, kad nozagts teju tūkstotis velosipēdu. Togad par velo zādzībām aizturēti 77 cilvēki.

    „Velosipēdus izdodas atgūt reti, jo noziedznieki paspēj tos pārdot,” skaidro policists.

    Viņš mudina cilvēkus reģistrēt savus velosipēdus, jo tas ir drošs veids, kā pēc zādzības atrast tā īstos saimniekus. Likumsargi bieži uz ielas pārbauda velobraucējus, ja rodas aizdomas, ka tiek mīti, iespējams, zagta velosipēda pedāļi. Taču, ja braucamais nav reģistrēts vai par tā zādzību nav saņemts iesniegums, policija pat aizdomu gadījumā ir spiesta braucamo atstāt iespējamā zagļa īpašumā.

    Aleksandras velosipēda zaglis notiesāts netika, jo policijai nebija pierādījumu, ka vīrietis, pie kura divriteni atrada, pats to zadzis. Gadījumos, kad policijai ir pierādījumi, ka velosipēds ir nozagts, lai gan īstais saimnieks to nav reģistrējis un pat nav ziņojis par noziegumu, likumsargi talkā ņem sociālās vietnes.

    „Ja mēs nevaram noskaidrot, kam tas velosipēds pieder, ja tie nav nekur reģistrēti, tāpēc mēs rādām, izliekam "Facebook" bildes, arī Valsts policijas mājaslapā, lai cilvēks var atpazīt, ka tas ir viņa velosipēds. Brīžiem arī cilvēki nevēršas policijā un neziņo par zādzību. Atsaucas, bet cik bieži, to mēs neapkopojam," stāsta Smirnovs.

    Ja cilvēks velosipēdu CSDD nav reģistrējis, policists aicina pielietot Aleksandras metodi un nodrošināties ar tā attēliem. Svarīgi nobildēt ne tikai pašu braucamo, bet arī tā rāmja numuru. To var atrast, apgāžot velosipēdu ar riteņiem uz augšu, un numurs slēpjas zem vidējā zobrata. Jāpiefiksē arī velosipēda īpašās pazīmes, piemēram, kāda uzlīme vai tikai tā saimniekam zināms skrāpējums.

    Kā liecina Aleksandras stāsts, fotogrāfijas palīdz: „Pateicoties bildēm atrada, bildes bija labas, no vairākiem rakursiem. Tā es arī dabūju to atpakaļ, pateicoties bildēm.”

    Pavasaris, kad cilvēki atsāk aktīvo velosezonu, ir pļaujas laiks zagļiem.

    Policists Smirnovs kliedē uzskatus, ka garnadži iekāro tikai jaunus velosipēdus. Viņš saka – zog tos, kurus var nozagt.

    Tāpēc jāparūpējas par savas mantas drošību.

    CSDD pārstāve Ieva Bērziņa norāda, ka pavasarī cilvēki aktīvāk savus velosipēdus reģistrē. Vidēji sezonā direkcijas datu bāzē piereģistrē divus līdz četrus tūkstošus velosipēdu. Divriteņa reģistrācija ir brīvprātīga, taču Bērziņa uzsver tās lielāko plusu:

    „Velo reģistrācijas uzlīme darbojas kā aizsargmehānisms pret zagļiem. Jo zaglis skatās - ja rindā ir vairāki velosipēdi un vienam ir uzlīme, tad viņš izvēlas zagt citu.”

    Reģistrācija ir viegls darbs. To var izdarīt direkcijas e-pakalpojumos, izmantojot mobilo aplikāciju vai uz vietas kādā no filiālēm.

    Lai reģistrētu velosipēdu, jānorāda tā marka, modelis, rāmja numurs un jāpievieno fotogrāfija – divriteņa kopplāns un rāmja numura attēls. Kā arī jānorāda, kā cilvēks vēlas saņemt reģistrācijas uzlīmi: pa pastu vai CSDD nodaļā. Reģistrējot velosipēdu elektroniski, jāmaksā nepilni trīs eiro, uz vietas kādā no CSDD nodaļām – nedaudz virs trīs eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti