Par normatīvo aktu minimālajām prasībām atbilstošu atzīts dzērienu ražotāju veidotā SIA "Depozīta sistēmas operatora" pieteikums, taču sagrozītas informācijas dēļ ar juristu palīdzību turpinās otra pretendenta - SIA "Nulles depozīts" - pieteikuma vērtēšana.
Procesā novērotāja statusā ļaus iesaistīties arī nevalstiskajām organizācijām un noteiktajā termiņā - līdz gada beigām - konkursā paredzēts nosaukt pretendentu, kas no 2022. gada februāra nodrošinās dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu, 30.oktobrī pavēstīja Valsts Vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
"Bija plānots, ka līdz 30. oktobrim tiks pilnībā pabeigta pirmā kārta, bet komisija joprojām turpina darbu pie SIA "Nulles depozīta" pieteikuma izvērtēšanas par atbilstību normatīvo aktu minimālajām prasībām. Kā publiski izskanējis, SIA "Elvi Latvija" un SIA "Coca Cola HBC Latvija" [prētēji pieteikumā norādītajam] nav apliecinājuši gatavību kļūt par depozītu sistēmas operatora SIA "Nulles depozīts" dalībnieku, kā arī nav biedrs kādā no asociācijām, kas ir "Nulles depozīts" dalībnieki,” skaidroja Baklāne-Ansberga.
“Komisija pārbaudīja šos faktus, ka SIA "Elvi Latvija" norādīta pieteikumā kā Latvijas Tirgotāju asociācijas biedrs, bet SIA "Coca Cola HBC Latvija" norādīta kā Latvijas Alkohola nozares asociācijas biedrs,” Baklāne-Ansberga
VVD ģenerāldirektore sacīja, ka komisija ir lūgusi juristu neatkarīgu izvērtējumu, lai noskaidrotu, vai šī nepatiesā informācija ir pamats SIA "Nulles depozīts" atteikuma izdošanai un pieteikuma noraidīšanai.
Dienesta juristiem būs jāsecina, vai nepatiesi norādītā informācija būtu pamats noraidīt "Nulles depozīta” dalību konkursā. Uzņēmuma "Nulles depozīta” vadītājs Arnis Salnājs skaidroja, ka konkursa pieteikumā uzņēmums norādījis Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Alkohola nozares asociāciju ar to biedru sarakstiem, tātad simtiem uzņēmumu, tostarp arī divus pieminētos. Tas nevarētu būt iemesls dalības anulēšanai.
„Es vispār nedomāju, ka būtu, par ko uztraukties. Vērtēšanas kritērijos ir noteikts, lai būtu iepakotāji būtu dalībnieki, tādi mums ir. Es neredzu, ka šie papildus jautājumi kaut ko mainītu saturā. Mēs ļoti nopietni attiecamies pret otru pretendentu, un esam pagodināti, ka pret tik nopietniem pasaules mēroga uzņēmumiem spējam radīt konkurētspējīgu piedāvājumu un startēt līdzvērtīgi ar Latvijā radītu tehnoloģiju un priekšlikumu. Šobrīd atstāsim [abu uzņēmumu izredzes] 50 uz 50 un ļausim komisijai lemt,” savu viedokli pamatoja Salnājs.
Tomēr Salnājs norādīja, ka konkursā manāmi tendenciozi apgalvojumi par labu vienam kandidātam. Turklāt Salnājs uzskata, ka VVD varētu būt pieprasījis sniegt šo apliecinājumu pēc lielo dzērienu ražotāju lobija spiediena: “Spiediens no lielo ārvalstu dzērienu ražotāju korporāciju puses ir milzīgs. Redzam, ka globālais dzērienu ražotāju lobijs ir sasniedzis arī Latviju un acīmredzot diktē Latvijas ierēdņiem savus noteikumus.”
Vērtēšanas komisijā pretendentu pieteikumus pēta piecas Valsts vides dienesta amatpersonas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis bez balsstiesībām. Konkursa minimālās prasības paredz, ka depozīta sistēmas operatora veidotāju vidū jābūt dzērienu ražotājiem, to importētājiem vai arī depozīta iepakotāju biedrībām. Šis kritērijs veido 30% no vērtējuma. Savukārt pārējos 70% veido kritēriji par iepakojuma pieņemšanas tīkla organizēšanu
KONTEKSTS:
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Paredzēts, ka sistēma sāks darboties 2022. gada 1. februārī.
Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. LTV raidījums "De facto" jau ziņoja, ka norisinās cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.
Valsts vides dienestam (VVD) septembra nogalē bija jāizvēlas iepakojuma depozīta sistēmas operators, ņemot vērā dažādus kritērijus. Dzērienu ražotāji bažījās par sistēmas nonākšanu nekontrolēta komersanta rokās, jo konkursā pārāk maza loma atvēlēta tam, ka izvēlētajam jābūt dzērienu ražotājam.
Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu.
