Ja sirēnu nedzird, nevajag satraukties
Sirēnas tiek pārbaudītas laika posmā no plkst. 10 līdz plkst. 10.20. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nevajag satraukties, jo ārkārtas gadījumos, kur sirēnas nav dzirdamas vai izvietotas, var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem.
"Trauksmes sirēnas paredzētas gadījumiem, lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem, ja notiktu dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv tās draudi, bet informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu – radio, TV – palīdzību. Šāda pārbaude nepieciešama, lai pārliecinātos par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – radio, TV – noslēgto līgumu darbības izpildi. Šos agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus pārbaudām ik gadu, lai būtu gatavi apdraudējuma situācijās," norādīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.
Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā
(sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi).
VUGD atgādināja, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti (Latvijas sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli LTV1 un LTV7, vai Latvijas Radio apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.
10 sirēnām - sakaru problēmas
No pārbaudītajām 164 trauksmes sirēnām, sakaru problēmas konstatētas 10. Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem, VUGD informēs Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas atbild par trauksmes sirēnu tehnisko uzturēšanu.
Kā Latvijas Radio stāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts, nenostrādāja pa dažām sirēnām katrā reģionā, no tām Rīgā bojātas izrādījās četras. Pulkvedis Nakurts sacīja, ka ar konstatētajiem rezultātiem dienests ir apmierināts.
Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti:
- Rīgā un Rīgas reģionā no 55 izvietotajām sirēnām četrām konstatētas sakaru problēmas;
- No 29 Kurzemē izvietotajām trauksmes sirēnām divām konstatētas sakaru problēmas;
- Zemgalē no 23 izvietotajām sirēnām vienai konstatēta sakaru problēmas;
- Latgalē no 29 izvietotajām sirēnām vienai konstatēta sakaru problēmas;
- Vidzemē no 28 izvietotajām sirēnām divām konstatētas sakaru problēmas.
VUGD 112 zvanu centri saņēma 28 zvanus no iedzīvotājiem, kuri nebija ieguvuši informāciju par notiekošo trauksmes sirēnu darbības pārbaudi vai arī ziņoja par to, ka nedzird sirēnas. Līdztekus sirēnu pārbaudei tika pārbaudīta sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem (TV un radio), ar kuriem VUGD ir noslēgts līgums par informācijas pārraidīšanu sabiedrībai.
Iepriekšējā trauksmes sirēnu pārbaudē, šī gada 28.jūnijā, no pārbaudītajām 139 trauksmes sirēnām, septiņām tika konstatētas tehniskas nepilnības.
Trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Papildus VUGD informē, ka šī gada 13.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto risinājumu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, kas paredz nākotnē Latvijā ieviest tā saucamo šūnu apraidi, lai apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varēt saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem. Šūnu apraide ir progresīva tehnoloģija, kas apvieno divus nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. VUGD skaidroja - tas nozīmē, ka personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, uz saviem mobilajiem tālruņiem vienlaikus saņems informāciju par apdraudējumu, kā arī par ieteicamo rīcību. Šūnas apraides sistēmu būs iespējams izmantot, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilā tālruņa abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.
Šūnu apraides sistēmas risinājuma ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” līdzekļus.
