4. studija

Satiksmes noteikumi gaisā

4. studija

Pludmales smiltis kļuvušas violetas...

Cik dronu mīt Latvijā?

VUGD vajadzības gadījumā pagaidām izmanto darbinieku privātos dronus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dronu sniegtās priekšrocības novērtē arī vairākas valsts institūcijas. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā to patlaban nav, taču tiek izmantoti darbinieku privātie droni, ziņoja LTV raidījums “4. studija”.  

“Meža ugunsgrēku dzēšanā viņš ir efektīvs, mācībās mēs sapratām, ka ļoti efektīvi viņu ir izmantot uz ūdens, gan cilvēku meklēšanai, gan piesārņojuma meklēšanai un platības noteikšanai, tas pats varētu būt kūlas ugunsgrēkos,” raidījumam atzina VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns.

“Vai nu ir jāmeklē ūdens ņemšanas vietas, piebraucamie ceļi, tur visur mēs plānojam izmantot dronus,” stāstīja Zitāns.  

Jau tuvāko divu gadu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būšot 11 šādi un līdzīgi droni, kas būtiski atvieglos glābšanas darbus.

Valsts vides dienests atklāja, ka jau divus gadus tos veiksmīgi izmanto maluzvejnieku uzraudzībai. Valsts robežsardze atzīst, ka dronus izmanto, bet atsakās komentēt, cik un kādiem mērķiem. Arī Aizsardzības ministrija dronu izmantošanu nekomentē.

Droni tiek plaši izmantoti arī mērniecībā, bet tikai lauku teritorijās - platību mērīšanai un, piemēram, karjeru tilpuma noteikšanai.

“Mēs kontrolētajā lidojuma telpā paredzētajos lidojumos dronus neizmantojam. Bieži vien arī šī paša iemesla dēļ, ka tas ir gana sarežģīts saskaņošanas process", stāstīja SIA “Metrum” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns.

“Šī lieta vēl nav Latvijā sakārtota. Normāli būtu katru lidojumu kontrolētajā gaisa telpā pieteikt un dabūt saskaņojumu un lidojuma atļauju,” sacīja Trukšāns.

Precīzu datu par dronu skaitu Latvijā nav, bet Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija lēš, ka to varētu būt aptuveni 5000.

Asociācijas valdes loceklis Māris Krievs skaidroja, ka precīzu datu nav, jo “var vairākos veidos importēt un ievest šos dronus, gan paši ražot, kas ir kā lidmodeļi vai hobija līmenī”.

“Mēs vērtējam, ka tie varētu būt ap 5000 lietotāju, vidēji aktīvu,” sprieda Krievs.

Aizvadītajā vasarā konstatēti aptuveni 300 pārkāpumi. Parasti tā ir augstuma neievērošana un lidojumi neatļautās zonās. Kontrolētā gaisa telpa ir 5000 metru apkārt lidostai, pie militārajiem objektiem vai elektrogaisa līnijām, kur lidot ar dronu var tikai ar saskaņojumu. Citur dronu drīkst pacelt ne augstāk par 125 metriem un ir vēl virkne dažādu ierobežojumu, taču sarežģītā aviācijas nozare ir saprotama ne visiem dronu īpašniekiem.

Šobrīd aktīvi tiek izstrādāta likumdošana, kurā būs paredzēts, ka droniem būtu jābūt reģistrētiem, norāda Māris Krievs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti