Pašlaik VUGD ir ap 150 nenokomplektētām štata vietām, norādīja Zitāns, piebilstot, ka dienests finansiāli nebūtu spējīgs algot nepieciešamo darbinieku skaitu. Pašlaik ugunsdzēsēju neto alga līdz 300 latiem un glābējiem-ūdenslīdējiem vēl ir nelielas piemaksas.
Tāpat glābšanas dienestam esot problēmas ar tehnisko nodrošinājumu, jo daudzas automašīnas ir gan morāli, gan tehniski novecojušas. Pašlaik VUGD būtu nepieciešamas jaunas automašīnas pirmajai reaģēšanai. Tā ir tehnika, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu. „Mums tehnika ir vecāka nekā mūsu atjaunotā brīvvalsts,” piebilda Zitāns.
„Ja mums trūks līdzekļu, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir slēgt kādas struktūrvienības, līdz ar to palielinot attālumus līdz notikuma vietai,” skaidroja VUGD pārstāvis. Viņš pastāstīja, ka VUGD mēģinās veidot atbalsta bāzes reģionu centros, kur koncentrēs pieejamos resursus. Līdz ar to samazināsies reaģēšanas laiks attālākajos valsts rajonos. Vēlāk no reģionu centriem glābšanas tīklu varētu attīstīt plašāk.
Līdz ar to pašreizējais vidējais ierašanas laika, kas ir 11 minūtes, tuvākajos trīs gados var palielināties līdz 20-25 minūtēm.
Vēl viena problēma saistīta ar ugunsdzēsēju depo.
Kā iepriekš ziņots, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka glābšanas dienests trūkstošā finansējuma un novecojušās infrastruktūras dēļ šobrīd, līdzīgi kā Latvijas ceļi, neglābjami drūp. Pēc viņa teiktā, ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā varētu rasties nopietnas problēmas ar palīdzības sniegšanu izsaukumos.
