Savukārt pērn valstī tikuši reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas ēkas. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir pa 18% vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega teritorijas 1648 hektāru platībā. Pērn neviens kūlas ugunsgrēks netika konstatēts Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novados. Savukārt Daugavpils novados reģistrēts visvairāk kūlas ugunsgrēku - 111.
Atsaucoties uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda "Interreg" Latvijas - Lietuvas programmas ietvaros veiktu pētījumu, VUGD secinājis, ka iedzīvotāji kūlas izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni - bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem - un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu, un nodara kaitējumu videi.
VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
Dienests atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka - ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 280 līdz 700 eiro; par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Ministru kabineta noteikumi paredz arī, ka zemes īpašniekam (valdītājam) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objektā nenotiktu kūlas dedzināšanu. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskām personām - no 280 līdz 1400 eiro. Tāpat zemes īpašniekiem, kur degusi kūla, tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
