Ceturtdienas vakarā pie Nīcgales izkustējušies pamatīgi ledus krāvumi. Tie ir nedaudz mazinājuši spriedzi Daugavpilī, taču palielinājuši Pļaviņās. Bažas rada arī fakts, ka pilnībā Latviju un vēl jo vairāk Pļaviņas nav sasnieguši no Baltkrievijas ieplūstošie ledus krāvumi.
Vetere norādīja, ka Pļaviņās jau ieradusies Zemessardze un lielāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēki nekā ierasts.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons uzsvēra, ka darbi palu un plūdu laikā ir bīstami, jo ūdenī ir daudz ledus gabalu un, iespējams, citu priekšmetu, kas var pārdurt gumijas laivas.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka galvenais mērķis šobrīd ir izglābt cilvēkus, ja tas būs nepieciešams. Viņš piebilda, ka patlaban nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu būs vajadzīgi, lai veiktu glābšanas darbus. Viņš gan atzina par labu esam Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča ideju, ka pašvaldībai jāļauj kritiskos brīžos palīdzēt privātmāju īpašniekiem. Turklāt turpmāk dabas stihijās cietušajiem valsts varētu izmaksāt kompensācijas.
Jau ziņots, ka piektdienas rītā plūdi ir sākušies Pļaviņās. Pirms tam, šīs nedēļas laikā, upes pārplūda arī Ogrē. Kritiska un sarežģīta situācija saglabājas Daugavpilī, Ilūkstes novadā, kā arī citos reģionos, galvenokārt ap Daugavu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra galvenā hidroloģe Līga Kurpniece skaidro, ka augsto ūdens līmeni nosaka arī pērnā gada lietainais rudens, pirmie sastrēgumi, kas veidojušies, jau janvārī kūstot ledum, un tagad tiem nāk klāt jaunais ledus.
