VUGD statistika liecina, ka šogad kopumā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 67 cilvēki. Dienests norāda, ka traģiskajiem ar apkuri saistītajiem notikumiem raksturīgs tas, ka gandrīz visi bojāgājušie bija pensijas vecumā un ugunsgrēki lielākoties izcēlušies vēlā pēcpusdienā un vakarā, kad cilvēki virtuvē uz plīts gatavo vakariņas vai arī silda māju pirms došanās gulēt.
Traģiska Rīgā izvērtusies arī nakts no pirmdienas uz otrdienu - kādā divstāvu dzīvojamā mājā 40 kvadrātmetru platībā dega pirmais stāvs. Ugunsgrēkā bojā gāja divi cilvēki.
Apkures iekārtas bojājuma, nepareizas izbūves vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ katru gadu izceļas gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem. Papildus tam, vairāk nekā 500 gadījumos ugunsdzēsēji glābēji dodas uz izsaukumiem, kas saistīt ar dūmvados degošiem sodrējiem. Ņemot vērā to, ka novembra beigās tiek prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās, kad tradicionāli pieaug ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits, VUGD aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču tehnisko stāvokli un to lietošanas paradumus.
VUGD norāda - ja pirms apkures sezonas sākuma nav veikta dūmvadu tīrīšana, tad to nepieciešams izdarīt apkures sezonas laikā, lai dūmvadā nenotiktu degšana. Degošie sodrēji rada augstu temperatūru, kas dūmenī var radīt plaisas, kā rezultātā karstuma un liesmu ietekmē var aizdegties ēkas konstrukcijas. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka privātmāju īpašnieki paši var veikt dūmvadu tīrīšanu, ja ir tam nepieciešamās zināšanas un aprīkojums.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt atbilstoši sertificēti speciālisti. VUGD arī aicina atcerēties par to, ka laika gaitā nolietojas malkas plītis – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas.
Lai novērstu to, ka liesmas un dzirksteles pa plīts spraugām nokļūst uz degtspējīgiem priekšmetiem, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas, norāda VUGD.
Dienests uzsver, ka, lietojot apkures ierīces, ir aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; nedrīkst atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi; uz apkures ierīcēm novietoti degtspējīgi priekšmeti un materiāli (drēbes, apavi, dvieļi utt.) sakarstot var aizdegties un izraisīt ugunsgrēku; krāsnis un plītis atļauts kurināt ar malku, kuras garums nepārsniedz kurtuves izmērus; ieteicams krāsni iekurināt vairākas reizes dienā, nevis to pārkurināt; cietā kurināmā krāsns, piemēram, virtuves plīts, kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīda ir jāpārklāj ar nedegošu loksni, piemēram, skārdu, lai nodrošinātu to, ka no krāsns izkritušas ogles vai dzirksteles neizraisa ugunsgrēku; bojātu apkures iekārtu un dūmvadu lietošanas rezultātā var izcelties ugunsgrēks.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no ugunsgrēkos bojāgājušajiem nosmok dūmos, nevis sadeg, VUGD aicina iedzīvotājus savos mājokļos uzstādīt dūmu detektorus, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību brīdina par mājoklī izveidojušos sadūmojumu. VUGD uzsver, ka dūmu detektorus var iegādāties jebkurā mājsaimniecības preču veikalā un to var uzstādīt gandrīz jebkurš cilvēks, jo nepieciešams sienā vai griestos izurbt pāris caurumus un ar skrūvju palīdzību piestiprināt dūmu detektora korpusu. VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par sava mājokļa drošību, lai aukstajā laikā apkures ierīces varētu darbināt droši, neuztraucoties par iespējamo ugunsnelaimi.
