Spuņciems pie Jūrmalas apvedceļa. Gar krastu jau skalojas ūdens, un tikt uz ledus bez kāju saslapināšanas ir grūti. Taču rūdītie copmaņi savas pozīcijas neatstāj.
Šopavasar glābēju rīcībā nonākuši droni, kas ļauj zemledus makšķerniekus uzrunāt ar skaļruni, nevis mājot no krasta vai brīdinot megafonā.
Var atskaņot iepriekš veiktu ierakstu, bet var uzrunāt konkrētu cilvēku, viņam domāto paziņojumu ierakstot un atskaņojot ar dažu sekunžu nobīdi.
"Cilvēki pievērš tam uzmanību. Jo problēma ir tāda, ka cilvēki zina, ka atrasties uz ledus nedrīkst, bet vilinājums ir liels. Kad atgādina, tad atstāj šīs bīstamās vietas. Arī pašvaldības policija braukā," stāstīja VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes dienesta nodaļas operatīvā dežuranta vietnieks Agnis Pūpols.
Drons ar šo aprīkojumu ir neaizstājams arī lielu ugunsgrēku dzēšanā, kad termokamera ļauj no augstuma prognozēt, kur tālāk virzīsies liesmas. Tāpat drons dod papildu gaismu. Taču šajās brīvdienās droni ir palīgi tieši pie upēm un ezeriem. Glābēji atgādina, ka pēc skata biezais ledus var būt ļoti mānīgs.
"Apakšā var būt akmeņi, kur veidojas straumes, tur ledus kārta ir plānāka. Niedres, dzīvie mikroorganismi, kas ledu padara plānāku.
Bieži liekas – ciets. Bet nezin jau, vai nav atvari, atstraumes," stāsta VUGD pārstāvis, atzīstot, ka glābt no ledus ir grūti. "Katrs notikums ar specifiku. Ja, teiksim, ir liels vižņu daudzums. Paši vairākkārt ielūstam, ja plānāks. Ir pat tā, ka kājās slēpes tam, kuru glābj. Un nevar dabūt laukā no ledus. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet no malas."
Īpaši svarīgi atgādināt bērniem un pusaudžiem, ka upēs sastumtie ledus gabali nav brīvdabas trenažieru zāle. Šajās brīvdienās vairāki izsaukumi saņemti arī par jauniešiem, kas manīti uz ledus.
