Pārbaude notika, lai pārliecinātos par civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.
"152 sirēnas nostrādāja automātiski, astoņas tika palaistas manuāli, bet viena nedarbojās vispār," Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja VUGD civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Bojājumu iemesls, visdrīzāk, ir sistēmas traucējumi.
Lai gan iepriekš informācija par sirēnu iedarbināšanu tika izplatīta, VUGD zvanu centri saņēma 114 zvanus no iedzīvotājiem, kuri nebija ieguvuši informāciju par notiekošo trauksmes sirēnu darbības pārbaudi vai arī ziņoja par to, ka nedzird sirēnas. Visvairāk zvanu bija no Rīgas.
Ar mobilo sakaru nodrošinātājiem tiks diskutēt par sistēmu modernizēšanas iespēju un ātrāku cilvēku apziņošanu.
Šobrīd jau pastāv apziņošanas sistēma, kur īsziņu veidā tiek izsūtīti brīdinājumi par nelaimes gadījumiem vai teroraktiem, bet tas neattiecas uz trauksmes sirēnu iedarbināšanu, stāstīja uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde.
Trauksmes sirēnu iedarbināšanas gadījumā apziņošana tehniski šobrīd nav iespējama, jo apziņot visus mobilo sakaru lietotājus nav īsti iespējams. Binde norādīja, ka šādu modernizēšanas soli spert šobrīd nav iespējams, jo to neatļauj arī likumdošana. Šādas izmaiņas ir jāvirza Eiropas Savienības līmenī, bet nav zināms, kas un kad to varētu darīt.
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. Ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par tālākajām darbībām.