Raugoties uz plūdu apdraudējumu šogad, pagaidām nav iezīmējušās atkāpes no tā, kur parasti ir lielākais apdraudējums. Problēmas gaidāmas Daugavas lejpusē.
Lielākās problēmas gaidāmas ar upēm, kas aizsalušas līdz gultnei. Šomēnes Ogres upē ledus jau ticis spridzināts, tomēr plūdu laikā tur gaidāmas problēmas.
Tāpat plūdi gaidāmi Gaujā – vietās, kur tie bijuši jau iepriekš, tas ir pie Ādažiem un Carnikavas.
Savukārt mazākais plūdu risks ir Kurzemē, kur pašlaik kušana notiek veiksmīgi. Šī Latvijas daļa jau praktiski brīva no sniega.
VUGD pārstāvis arī skaidroja, ka tiklīdz sāksies ūdens kustība, tad cauru diennakti apdraudētajās vietās tiks sekots ūdens līmenis. Pirmā ledus uzlūšana gaidāma jau pašlaik - marta pēdējā dekādē, savukārt pēdējās upes izkustēsies aprīļa vidū.
Drīzumā ūdens varētu sākt kustēt lielajās upēs: Daugavā, Gaujā, Lielupē.
Taujāts par VUGD gatavību un iespējām palīdzēt plūdu gadījumā, Eklons norādīja - tie nav pirmo gadu, tāpēc dienests ir tehniski un iemaņu ziņā sagatavots. Problēmas gan varētu rasties, ja iedzīvotājus nāksies evakuēt jau applūdušā teritorijā. Lai gan VUDG rīcībā ir laivas, tomēr tās ir no gumijas, un šādos gadījumos ar tām nav droši braukt pat glābējiem. Tam derētu cita veida laivas, tomēr tādu dienesta rīcībā ir ļoti maz. Šī problēma zināma vairākus gadus.
Eklons uzteica vietējās pašvaldības - tās apzina teritorijas, kuras varētu applūst. Iedzīvotāji jau esot lietas kursā par apdraudējumu. Paredzēts, ka plūdu gadījumā atbildīgie dienesti brauks uz mājām pie iedzīvotājiem un brīdinās par situāciju. Ja ūdens līmenis celsies strauji, tad tiks iedarbinātas sirēnas.
VUGD pārstāvis arī atzīmēja, ka pēdējos gados sadarbība ar iedzīvotājiem ir daudz labāka un viņi gatavojas un domā par preventīviem pasākumiem pie savām mājām. Tāpat kā pozitīvu tendenci Eklons uzsvēra to, ka pēdējos divos gados pašvaldībās vairs nav bijuši gadījumi, kad atļautu būvniecību applūstošajās teritorijās. Iepriekšējos gados šī bija bieži sastopama problēma.
