Dienas ziņas

Atjaunots Mežotnes baznīcas tornis

Dienas ziņas

Protestos Krievijā aizturēti gandrīz 2000 cilvēku

Strauji noveco VUGD autocisternu parks

VUGD autocisternu parks strauji noveco

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šovasar iecerēts noskaidrot, kas būvēs jaunus depo astoņās Latvijas mazpilsētās. Tā ir laba ziņa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Rūjienā, Priekulē un Aizputē. Bieži vien tieši šauro depo dēļ glābējiem laukos jāiztiek ar novecojušiem auto. Dienesta transportlīdzekļu pamats ir autocisternas, un vairumam no tām Latvijā šobrīd lietderīgas izmantošanas laiks ir pārsniegts.

80 kilometri stundā ir maksimālais ātrums, ko var attīstīt vairums "ZIL" autocisternu. Taču daudzviet tās ir vienīgās, ar ko steigt palīgā. Latgales reģiona brigādē šāda situācija ir Zilupē, Viļakā un Ilūkstē. Andreja Skripko vadītajā Ilūkstes postenī strādā ar 25 un 23 gadus vecām "ZIL" automašīnām, no kurām viena pašlaik tiek remontēta. 

"Ar dotajām mašīnām ir grūtāk uzņemt ātrumu, kamēr visi auto tilti iesilst. Arī pašiem šoferiem ir vajadzīgas iemaņas, lai paņemtu un padotu ūdeni, salīdzinot ar jaunajām automašīnām," stāstīja VUGD Ilūkstes posteņa komandieris Andrejs Skripko.

"ZIL" autocisternā var iepildīt 2,5 tonnas ūdens, kamēr jaunajās – pat teju trīs reizes vairāk. Turklāt veco mašīnu aprīkojums vairs neatbilst mūsdienu prasībām. 

"Šodien ir pavisam citi materiāli, cits uguns izplatīšanās ātrums, cita bīstamība. Ja agrāk dega koka māja, tad tie dūmi bija vairāk sajūtami, nekā bīstami. Tagad, degot putuplasta siltinājumiem vai televizoriem, ar tiem materiāliem, kas tur ir… cik daudz elektronikas mums tagad ir. Tāpēc mums vajag gan elpošanas aparātus, gan dūmu sūkņus, gan citas iekārtas," atzina VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Intars Zitāns.

Dienestā noteikts, ka lietderīgas izmantošanas laiks tiek pārsniegts, kad autocisternas kļūst vairāk nekā 15 gadus vecs. Tādu šobrīd ir vairums – 52%. Valsts līdz šim finansējumu ir piešķīruši periodiski, piemēram, pēc Zolitūdes traģēdijas, taču VUGD vēlētos regulāru valsts finansējumu. Otrs finansējuma avots ir Eiropas Savienības fondu konkursi, taču arī ar tiem ne vienmēr veicas.

"Tā jau ir, it sevišķi atklātajos konkursos, tā kā strādā uz nākotni, bet garantijas nav. Tā ir viena puse, un otra puse diemžēl ir tā, ka ir daži projekti tagad apstājušies dažādu ģeopolitisku  notikumu dēļ," sacīja VUGD priekšnieka vietnieks.

Ilūkstes postenī gaidīja, bet tā arī nesagaidīja pašlaik vēl mazajam depo piemērotu jaunu mašīnu, kuru bija paredzēts iegādāties ar līdzfinansējumu sadarbības projektā ar Lietuvu un Baltkrieviju.

“Ideālā gadījumā būtu, ja atjaunotu gan depo, gan automašīnas. Jo puišiem arī lielākā daļa  [darba laika] jāpavada tepat depo," sacīja VUGD Ilūkstes posteņa komandieris.

VUGD priekšnieka vietnieks piebilda: “Te atkal ir otra galējība, it īpaši Latgalē, ka to jauno tehniku nav, kur iedzīt. Mēs labprāt tajā Zilupē ieliktu kādu citu tehniku, kur abi divi automobiļi ir "ZIL", bet tur neko citu nevar iebraukt [depo]."

Jaunie auto tiek tajās vietās, kur ir lielāka noslogotība. Zitāns atzina, ka glābšanas transportlīdzekļu trūkums var kalpot par argumentu mazāk noslogotu posteņu slēgšanai. Pērn slēgtas četras VUGD struktūrvienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti