Lai arī kūlas dedzināšana vairs nav tik vērienīga, kā tā bija kādreiz, tomēr arī aizvadītajā pavasarī Latvijā reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Vidzemnieki nav bijuši aktīvāko dedzinātāju rindās, visvairāk pērnā zāle ir dedzināta Latgales reģionā, bet tā nu nav, ka arī Vidzemē nebūtu bijuši kūlas ugunsgrēki.
“Tāpēc, ka sadzēries biju, duraks tāds, tāda maliņa bija, domāju aizdedzināšu, lai nodeg, saimniecei lai tīrāks, nu re, kā beigās iznāca, dabūju sodu un ar policiju darīšana,” stāsta Arkādijs.
“Iekurināja bišku to kūlu un aizgāja, kamēr pļerkstēja, kamēr runājās, kad viņš nāca atpakaļ, ieraudzīja, ka mūsu šķūnis sācis svilt, jo viņš iededza un tas vējš sāka pūst uz mūsu pusi," papildina saimniece. Pensionārs Arkādijs stāsta, ka tagad rūgti nākas nožēlot to brīdi, kad sērkociņu pielaida pērnajai zālei, jo nu ne tikai sods, bet arī kauns no kaimiņiem par nodarīto skādi.
Šogad 76 gadījumos no kūlas ugunsgrēkiem dega ne tikai pērnā zāle, bet arī 63 ēkas un cietuši četri cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzsver, ka ugunsgrēku profilakses ziņā ļoti svarīgs ir pašvaldību darbs, mudinot, ka rudenī ir jāsakopj savi īpašumi.
“Konstatējot, ja kaut kur nav sakopts, es vēršos pie nekustamo lietu speciālistiem, kuriem es prasu, kuram pieder šī zeme, kāds ir kadastra numurs, un sūtu cilvēkam brīdinājumu,” par darbu savā novadā stāsta Beverīnas novada pašvaldības policijas priekšniece Dace Šmite.
Beverīnas novadā profilakses darbs, lai mudinātu sakopt savus īpašumus, nenorit pirmo gadu, un ir rezultāti - novadā šopavasar konstatēti tikai pieci pērnās zāles degšanas gadījumi.
“Brīdinājumā ir minēts laiks, termiņš, kuru es pati nosaku, cik ilgā laikā viņam ir jāsakopj savs īpašums; ja netiek tas izdarīts, draud administratīvais protokols. Līdz šim neesmu sastādījusi nevienu protokolu, bet brīdinājumus esmu aizsūtījusi un vairāk vai mazāk pēc brīdinājuma aizsūtīšanas ir novērsts,” stāsta Šmite.
Savu kontroli - apsekot platības un to sakoptību - veic arī Lauku atbalsta dienests, stāsta Ziemeļvidzemes reģionālās pārvaldes kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Zenta Špate:
“Sākot ar 1.septembri, notiek visu kadastru apsekošana. Visu kadastru, kuros ir vairāk nekā hektārs lauksaimniecības zemes. 70% no kadastra zemes jābūt sakārtotiem.”
Lauku atbalsta dienestā vērtē, savu rezultātu ir devis arī tas, ka īpašumu besakopšana var skart arī maku.
“Problēmas nav ar platībām, kas ir pieteiktas uz atbalsta maksājumiem, tās parasti ir sakoptas, bet kadastrus, kas nav pieteikti, rūpīgi jāvērtē, jo ir saimnieki, kuri sakopj, un ir tādi, kuri nekopj,” uzsver Špate.
Pavasarī vairākas nedēļas bija lietainas un līdz ar to šogad konstatēts par 33 procentiem kūlas ugunsgrēku mazāk nekā iepriekšējā gadā. Bet, lai šī statistika nebūtu atkarīga tikai no lietus, VUGD Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš uzsver, vispirms jau svarīgs ir katra zemes saimnieka veikums rudenī.
“Šis ir tas laiks, kad cilvēki varētu reāli apliecināt to, ka - jā, es esmu saimnieks savā zemē, un es esmu saimnieks ne tikai uz papīra, bet arī kopju to,”- tā Skrastiņš.
Tiem, kas rudenī būs paslinkojuši, var nākties arī atvērt maku, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, juridiskām personām sods ir vēl lielāks.
