Voika: Zolitūdes komisija no jauna būtu jāveido nākamajam premjeram

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas veidošana jāsāk no jauna - ar „pamatīgāku fundamentu" un izvēloties komisijas locekļus, kuru kvalifikācija neradītu šaubas sabiedrībā. Vislabāk, lai komisiju veidotu jau nākamais premjers, tā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena" pauda komisijas izveides iniciatore un nu jau no darba komisijā atkāpusies „Delnas" pārstāve Inese Voika.

Voika ceturtdien atstāja amatu komisijā, atzīstot, ka komisija pašā sākumā pieļāva kļūdas un zaudēja sabiedrības uzticību. Viņa gan „Pēcpusdienai" atzina, no idejas par komisijas nepieciešamību viņa neatsakās, jo tā ir Latvijai svarīga lieta.

Voika uzskata, ka ir jāatgriežas pie komisijas veidošanas un jāsāk to darīt pareizi - komisijai vispirms jāizstrādā plāns, ko darīt un kādi mērķi jāsasniedz, un arī noteikt, kādas kvalifikācijas būs nepieciešamas nākamajiem komisijas locekļiem. Komisijas dalībnieku kandidatūras jāizvērtē, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā viņi tika izvēlēti.

Voika arī pauda, ka vislabāk būtu, ja nākamo komisiju veidotu jaunais premjers, „kas nāk jau pēc traģēdijas". Viņa sprieda, ka panākt sabiedrības uzticību nākamajai komisijai nebūs viegli, jo Latvijā pastāv neuzticība varai kopumā. „Tomēr jāsper pareizi soļi, un es ticu, ka komisija varēs sākt darbu daudz stiprāka," sacīja Voika.

Viņa pati gan noteikti neplāno darboties jaunajā komisijā.

Savukārt uzņēmēja Baiba Rubesa, kura arī ceturtdien nolēma atkāpties no komisijas locekles amata, uzsvēra, ka komisija ir vajadzīga, jo ir jāizskata drošības, būvniecības nozares, atbalsta cietušajiem un citi jautājumi. Bet steiga, ar kādu pieņēma lēmumus, veidojot nu jau izjukušo komisiju, rezultējās ar to, dažas lietas izdarītas pārsteidzīgi.

„Vienai izmeklēšanas komisijai jāveidojas, un ceru, ka visu mūsu atkāpšanās ir laba platforma jaunam sākumam," Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats" sacīja Rubesa.

Arī viņa uzsvēra, ka nākamajai komisijai vispirms jāizveido pārdomāts darbības plāns, uz kuru var balstīt arī finansējumu.

Jau ziņots, ka komisija darbu sāka ar skandālu – sabiedrības neizpratni izraisīja plānotie komisijas izdevumi – 150 000 latu gadā, kurus gan komisija solīja pārskatīt. Pēc tam sašutumu raisīja pirmā komisijas vēstule Rīgas domei, Labklājības ministrijai un organizācijai „Ziedot.lv", kurā pausta nepārbaudītā informācija par palīdzības nesniegšanu traģēdijas upuriem.

Pēc šīm nedienām komisijas vadītājs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš nolēma atkāpties no amata komisijā, un viņa piemēram sekoja Voika un arī uzņēmēja Baiba Rubesa. Līdz ar to komisijas sastāvā palika vien bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, kura sola par savu tālāko rīcību izlemt pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski.

Komisiju izveidoja valdība, kad neilgi pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem sagruvušā veikala „Maxima" jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki, „Delna" vērsās pie Ministru kabineta, mudinot veidot traģēdijas cēloņu izvērtēšanas sabiedrisko komisiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti