Šobrīd gaidīt iestādi stiprinošus lēmumus no politiķiem, tai skaitā arī no „Vienotības”, kas savulaik ļoti iestājās par šādas iestādes izveidi, nav lielu cerību.
„Protams, ar KNAB kā ar karstu kartupeli vienmēr būs grūti. Par spīti ziņojumiem par [KNAB priekšnieka Jaroslava] Streļčenoka prettiesiskajām darbībām, netiek rosināta komisija par viņa atlaišanu. Visiem politiķiem, tai skaitā „Vienotībai”, ir izdevīgs vājš KNAB. Un kamēr nav sabiedrības spiediena, ka mums ir vajadzīgi cilvēki, kas izmeklē korupciju, soda politiķus... Droši vien sabiedrība ir tā, kurai jāaizstāv šī iestāde,” saka Voika.
Jau ziņots, ka, nespējot atrisināt ieilgušo krīzi KNAB vadības konfliktā, Ministru prezidentes uzdevumā pavasarī tika izveidota nozares eksperta darba grupa KNAB darbības un personāla politikas izvērtēšanai. To vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, bet ekspertu vidū ir šai ministrijai padotās Drošības policijas šefs Jānis Reiniks un pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas.
Šonedēļ darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumu KNAB pievienot Iekšlietu ministrijas resoram. Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nekavējās paust atbalstu šādam solim. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda, ka pašlaik tāda iespēja netiekot izskatīta, tomēr nākotnē diskusijas par to varētu būt.
Savukārt eksperti, kas savulaik strādāja pie biroja izveides, kā arī korupcijas pētnieki norāda - šis solis vēl vairāk palielinās politisko spiedienu uz KNAB un iznīcinās jau tā novājināto neatkarību.
Tikmēr pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks iecerējis KNAB reorganizāciju, un plānots uzteikt darbu vairākiem desmitiem biroja darbinieku, tiem piedāvājot amata vietas jaunveidojamās nodaļās. Paredzēts ar 20.oktobri izdarīt izmaiņas KNAB struktūrā, darbinieku štatu un amatu sarakstā.
