VMD ir viena no iestādēm, kas izpelnījusies pārmetumus nelietderīgā nodokļu maksātāju naudas tērēšanā. Pašā dienestā šos pārmetumus noraida. Vienā no pasākumiem stiprinātas mežsargu profesionālās iemaņas, bet citā kopā ar kolēģiem atzīmēta iestādes 20 gadu pastāvēšanas jubileja.
„Negribētu teikt, ka ir atgriezušies treknie gadi,” tā uz VK pārmetumiem par naudas šķērdēšanu atbild VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.
Dienestam pārmeta jubilejas svinību organizēšanu Jaunmoku pilī, kas sākotnēji plānoto nedaudz vairāk kā 4000 eiro vietā izmaksāja vairāk nekā trīs reizes dārgāk.
Izmaksas augušas, jo darbiniekiem līdz svinību vietai nodrošināts transports, kā arī sagādātas dāvana - atslēgu piekariņi. Par mielastu un izklaidi darbinieki maksājuši paši. Līdzīgi ģenerāldirektors problēmas neredz arī pērn rīkotajās mežsargu profesionālajās sacīkstēs.
Šādi pasākumi pēc Krēsliņa domām ļauj mežsargiem sanākt vienkopus, lai nostiprinātu teorētiskās un praktiskās zināšanas medību procesa uzraudzībā. Valsts kontrole gan paudusi izbrīnu, ka pasākumā, kas nodokļu maksātājiem izmaksājis vairāk nekā 13 000 eiro, rīkotas, piemēram, pavāru cīņas vai medību uzraudzība no braucoša auto.
„Pavāru cīņa bija izklaides pasākums, jo cilvēkiem visu laiku esot uz vietas nepieciešams arī paēst. Attiecīgi arī medības ir saistītas ar pavārmākslu. Ļāvām viņiem pašiem uz vietas sagatavot maltīti, kuru pēcāk salīdzinājām, kuram tā ir gardāka. Par pārējām lietām - tās bija saistītas ar medībām: fiziskāks kondīcijas uzlabošanu, lietām, kas saistītas ar zināšanām medību likumdošanu, ar konkrētām lietām malumedību apkarošanā. Tostarp lietām, kas saistītas ar autotransporta vadīšanas iemaņām. Šobrīd malumednieki ir ļoti mobili un, ja mežsargs neprot sekot, tad viņu nevar noķert,” norāda Krēsliņš.
Reaģējot uz VK konstatētajiem pārkāpumiem, premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) raidījumam "Rīta Panorāma" atzina, ka “nedrīkst nekādus pasākumus rīkot par nodokļu maksātāju naudu”. „Es visām valsts iestādēm gribētu pateikt, ka tas nav pieļaujams, ka nedrīkst nekādus pasākumus rīkot par nodokļu maksātāju naudu. Ja iestādes rīko pasākumus, tad var paši apmaksāt sev šos pasākumus. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams gan pirms krīzes, gan tagad,” norāda Straujuma.
Vēlāk premjeres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča sarunā ar Latvijas Televīziju paskaidroja, ka pēc Straujumas domām budžeta līdzekļi tērējami tikai tādiem pasākumiem, kuri saistīti ar valsts svētku atzīmēšanu. Atgādināsim, ka savulaik Valsts kontrole nelietderīgu naudas tērēšanu bija konstatējuši arī Straujumas vadītajā Zemkopības ministrijā. Saumma gan bija neliela – aptuveni divi tūkstoši eiro, un tas patiešām bija saistīts ar gaidāmajiem valsts svētkiem.
