ĪSUMĀ:
- VM valsts sekretārei Mūrmanei-Umbraško izteikts rājiens.
- Ierēdne nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli vakcīnu iepirkumā.
- Mūrmani-Umbraško arī pazeminās amatā.
- Sākta disciplinārlieta pret ZVA direktoru Henkuzenu.
- Henkuzens kļūdaini informējis valdību par pieejamo vakcīnu apjomu.
- ZVA norāda, ka Henkuzens prezentējis visas darba grupas viedokli un jautājumus.
- Henkuzens sniedzis informāciju par apjomu, bet teicis, ka tā jāprecizē. Valdība to neesot prasījusi.
- Bijusī ministre saka, ka Henkuzens brīvi interpretējis valdības uzdoto.
- "Re:Baltica" vadītāja vaicā - vai valdības maldināšana nav arī kriminālpārkāpums.
Rājiens un pazemināšana amatā Mūrmanei-Umbraško
Veselības ministrija publiskojusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu.
Disciplinārlieta tika rosināta, jo Latvijas atbildīgās amatpersonas savulaik nolēma iegādāties mazāk "BioNTech/Pfizer" vakcīnu, nekā bija pieejams, kas šī gada sākumā rezultējās ar vēl lielāku vakcīnu pret Covid-19 trūkumu nekā citviet Eiropā, līdz ar to pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem vakcinēto personu rādītājiem. Izvērtēšanas komisijā darbojās augsta līmeņa ierēdņi no dažādām ministrijām un Valsts kancelejas, saskatot valsts sekretāres atbildību notikušajā.
Pēc Pavļuta teiktā, Mūrmane-Umbraško ir atbildīga, ka nav noticis caurskatāms un izsekojams process par vakcīnu iegādi. Ministrs norādīja, ka nav bijis kārtības, kā tiek iepirktas vakcīnas, darba grupa, kas lēma par procesiem, nav dokumentējusi sanāksmes, kuras arī sasaukusi pēc vajadzības.
Vienlaikus ierēdnes pārkāpumam esot vainu mīkstinoši apstākļi:
nepārtraukta ārkārtas situācija ministrijā, nestandarta process ar daudziem nezināmajiem, pastāvīgi mainīgi apstākļi, arī ministres līdzdalība un līdzatbildība pieņemamajos lēmumos.
Pavļuts sacīja, ka augstu vērtē ierēdnes darbu, bet konstatētie pārkāpumi saistīti ar kontroles trūkumu, kas ir tiešā viņas atbildībā. Tādēļ ministrijas vadībā ir vajadzīgas izmaiņas.
"Balstoties uz disciplinārlietas komisijas atzinumu un ņemot vērā valsts, sabiedrības un civildienesta intereses, esmu pieņēmis lēmumu izteikt valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško rājienu. Tajā pašā laikā mēs esam šo situāciju pārrunājuši ar valsts sekretāri, un mans viedoklis ir, ka šai situācijā, kad valsts un sabiedrības interesēm ir nodarīts būtisks kaitējums, ir iedragāta sabiedrības uzticēšanās mūsu spējai pieņemt lēmumus, kas ir sabiedrības veselības interesēs, es esmu pieņēmis arī lēmumu pārcelt valsts sekretāri zemākā amatā," sacīja ministrs.
Konkrētu amatu viņš neminēja, vien sacīja, ka Mūrmanei-Umbraško piedāvāti divi vakanti iestāžu līmeņu vadītāju vietnieku amati. Uz Latvijas Radio zvaniem Mūrmane-Umbraško neatbildēja, bet veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sacīja, ka valsts sekretāre jautājumu nekomentēs.
Disciplinārlieta par Henkuzena darbu
Veselības ministrija publiskojusi otro dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu.
Otrā disciplinārlietā, kurā pārbaudīts, kā pieņemti visi vakcīnu iepirkuma lēmumi, figurējuši tie paši atbildīgie cilvēki, tomēr īpaši izcēlies ZVA vadītāja Henkuzena vārds. Arī viņš uz zvaniem neatbild.
Veselības ministrs stāstīja – Henkuzena darbs bijis nolaidīgs.
Piemēram, vienā epizodē 430 000 tūkstošu vakcīnu vietā iegādātas vien 100 000, kas noticis Henkuzena vainas dēļ. Henkuzens kļūdaini informējis valdības pārstāvjus par pieejamo vakcīnu apjomu. Tā rezultātā arī otrajā kārtā nav iepirkts viss pieejamais vakcīnu daudzums, kaut arī valdība to bija uzdevusi.
"Attiecībā pret Henkuzena kungu es rosinu disciplinārlietu par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepamatotu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums. Šīs disciplinārlietas termiņš būs aprīļa beigas," norādīja ministrs.
ZVA iebilst pret lietas faktiem
ZVA paziņojumā medijiem norādīja, ka iestādes vadītājs Henkuzens valdības sēdēs prezentēja visu iestāžu (Nacionālā veselības dienesta (NVD), VM, ZVA un Slimību profilakses un kontroles centra) viedokli un to kompetencē esošus jautājumus. Henkuzens esot sniedzis darba grupas sagatavoto informāciju un tās viedokli, kā arī ar pēc savas iniciatīvas papildus sniedzis informāciju, cik tālu tā bija zināma un pieejama, tajā skaitā norādot, kur tā ir jāprecizē.
"2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sanāksmē, kurā kā papildu jautājums tika skatīta vakcīnu papildu devu iegāde, tika norādīts, ka informācija par maksimālo pieejamo skaitu ir jāprecizē.
Ministru kabinets neuzdeva precizēt informāciju par pieejamo "BioNTech/Pfizer" vakcīnu devu skaitu, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 tūkstošu devu iegādi.
Papildus norādām, ka šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī Veselības ministrijas amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējošo informāciju," norādīts ZVA paziņojumā medijiem.
ZVA norāda, ka ne tās funkcijās, ne direktora amata aprakstā, kā arī nevienā VM izdotajā rīkojumā ZVA direktoram vai iestādei nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu vai citu zāļu iepirkumus. ZVA funkcijās neietilpst centralizēta zāļu iepirkšana. Savukārt NVD funkcijās ietilpst organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā.
"Re:Baltica": smagākie pārkāpumi ir Henkuzena darbā
Vakcīnu iepirkuma gaitai cieši līdzi sekojis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Tā redaktore Sanita Jemberga disciplinārlietu iznākumus vērtēja pozitīvi – pārkāpumi ir bijuši, un iznākums ir labāks nekā būtu tad, ja atbildību uzņemties nenāktos nevienam. Jemberga uzskata, ka vissmagākie pārkāpumi ir tieši Henkuzena darbā:
"Atceroties, ka decembra beigās ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par!") viss bija kārtībā, bija nopirktas visas iespējamās vakcīnu devas, potēšanas plāns gatavs, demisijas pieprasījums nepamatots... Tagad mēs redzam, ka tas viss bija meli. Bet šodien Pavļuta kunga nosauktā atbildības ķēdīte, proti, valsts sekretāre, Zāļu valsts aģentūras vadītājs un daļēji līdzdalīgā un līdzvainīgā ministre, manuprāt, ir vienkārši tieši otrādi. Ir ministre. Tad ir Henkuzena kungs, kurš ir maldinājis valdību ne tikai decembrī, bet arī novembrī, un tas netiek izmeklēts, un tad Mūrmanes-Umbraško kundze.
Cilvēkiem ir jāatbild par savu rīcību. Es saprotu argumentu, ka bija smagi laiki, pārstrādājušies, daudz nezināmā, bet sekas ir smagas. Un jautājums paliek – vai šiem cilvēkiem vēl ir vieta valsts pārvaldē.
Es nedomāju, ka ir jāprasa kāda galva uz paplātes. Ir jātiek skaidrībā, vai tas ir tikai disciplinārpārkāpums vai tomēr valdības maldināšana – ir arī kriminālpārkāpums."
Komentējot šobrīd gaismā nākušos pārkāpumus, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") sacīja – tajā laikā uzticējusies speciālistiem un nav uzskatījusi, ka ministram ir jāiesaistās tehniskos organizatoriskajos jautājumos.
Ko saka Viņķele
Pavļuts uzskata, ka sava atbildības daļa jāuzņemas arī viņa priekštecei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par!"), kura bijusi klātesoša, lemjot par vakcīnu iegādēm. Viņķele noraida, ka viņa ar Henkuzenu pieņēmuši lēmumu par vakcīnu papildus apjoma neiepirkšanu.
"Šī ir ārkārtīgi patvaļīga interpretācija. Manā rīcībā ne 21. decembrī, ne 22. decembrī, tāpat kā visa Ministru kabineta rīcībā nevienu brīdi nav bijusi informācija par pilnu papildus iepirkuma apjomu.
Henkuzens nevienu brīdi nav informējis par to, cik ir bijis pilns papildu devu iepirkumu apjoms. Līdz ar to man ir pamats uzskatīt, ka es arī esmu maldināta, cik tad papildu "Pfizer" iepirkums ir iespējams.
Ministru kabineta sēdē, kurā Henkuzens informēja par papildus iepirkuma iespējām, viņš apgalvoja, ka neatceras precīzi pieejamo skaitu. Es rosināju Ministru kabineta protokollēmumā formulēt, ka valdība uzdot iepirkt ne mazāk kā 50 000 devu ar iespēju iepirkumu palielināt, cik vien liels pieteikums tiks izteikts. Valdība par šādu formulējumu nevienojās, un tika ierakstīti 100 000," stāstīja bijusī ministre.
Viņa norādīja, ka gaidīs izmeklēšanas rezultātu. "Es šobrīd atturēšos no pieņēmumu izdarīšanas. Ceru, ka disciplinārlietas izmeklēšana sniegs lielāku skaidrību. Esmu gandrīz pārliecināta, ka tā nav bijusi ļaunprātība, ka tie ir noteiktu cilvēku uzskati par to, kas patiešām būtu atbilstīgāks tā brīža situācijai. Bet arī pieļauju, ka tas ir pārlieku optimistisks vērtējums," norādīja Viņķele.
Tviterī bijusī ministre arī rakstīja, ka Henkuzens esot saucis dažādus skaitļus, kas it kā vēl ir "procesā sarunās ar "Pfizer"", kā arī patvaļīgi interpretējis Ministru kabinetā lemto.
Diemžēl tieši tà iespējms - ministri neinformējot par oficiālo piedāvājumu, saucot dažādus skaitļus, kas it kā esot vēl “procesā sarunās ar Pf” un patvaļīgi interpretējot MK lemto. Ceru, ka disciplinārlietā par Henkuzenu noskaidros, kādēļ tā darīja.
— Ilze Viņķele (@Vinkele) April 8, 2021
Veselības ministrs arī informēja, ka ministrija saņēmusi informācijas pieprasījumu no Ģenerālprokuratūras. Tāpat ministrija informāciju par pārkāpumiem sniegusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas gan esot atzinis, ka vismaz pirmajā disciplinārlietā pret NVD darbinieku Aināru Lācbergu un Mūrmani-Umbraško ar amatpersonu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu vai kukuļņemšanu saistīti pārkāpumi nav atrasti.
KONTEKSTS:
Pirmajā iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu. Vēl ziņots, ka Latvija pērn atteikusies arī no papildu 336 566 “Moderna” devām.
Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija norādīja, ka to nevar saukt par kļūdu. Ministrijā tika sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, kā pieņemts šāds lēmums. Dienesta pārbaudē tika konstatēts, ka neviena no amatpersonām nav rīkojusies prettiesiski un nav pārkāpusi savas pilnvaras. Secināts, ka iegādājamo vakcīnu apjomi ir noteikti kļūdaini un sanāksmes nav protokolētas. Saistībā ar to Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret NVD ierēdni Aināru Lācbergu, ko pēc tam attaisnoja, un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.
