Šobrīd deputāti un ministrijas ir vienisprātis, ka par „legālo narkotiku” izplatīšanu būtu piemērojama kriminālatbildība. Šobrīd kriminālsods par tradicionālo narkotiku izplatīšanu ir saistīts ar kādu konkrētu vielu. Taču „legālo narkotiku” gadījumā tas ir daudz sarežģītāk - jaunas vielas tirgū nonāk ātrāk, nekā valsts iestādes tās paspēj pārbaudīt un aizliegt.
Deputātiem būs jāizšķiras starp diviem iespējamiem variantiem, kā likumā iestrādāt psihotropo vielu aizliegumu. Viens - prasība sertificēt psihotropās vielas. To paredz Andreja Elksniņa un citu deputātu iesniegtie un otrdien komisijā atbalstītie grozījumi. Otrs variants - pilnībā aizliegt visas psihotropās vielas, izņemot, piemēram medicīnas vai zinātnes vajadzībām. Elksniņš uzskata, ka vispārēju aizliegumu Narkotisko un psihotropo vielu aprites likumā būs ļoti grūti sasaistīt ar kriminālatbildību.
„Tā ir tā pamata problēma, ka mēs nevaram ierakstīt šajā likumā - tev nebūs lietot psihotropās vielas. Īstenībā tā ir definīcija un tas ir tas vispārējais aizliegums! Tāpat Krimināllikumā nav rakstīts - tev nebūs zagt. Tur ir ierakstīts - par tīšas svešas kustamas mantas nolaupīšanu, tā un tā, lai šo atbildību varētu ieviest,” salīdzina Elksniņš.
Pret psihoaktīvo vielu sertificēšanu iestājusies Veselības ministrija (VM) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Tās atbalsta vispārēju jauno psihoaktīvo vielu aizliegumu. Ministrija arī rosina papildināt jaunas psihoaktīvas vielas definīciju, nosakot, ka tāda ir gan dabiska, gan ķīmiski sintezēta viela.
Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole sertifikāciju sauc par mazliet dīvainu.
„Šobrīd šo procesu ir veikusi Rumānija un Jaunzēlande, bet zināmā mērā tādējādi mēs liekam arī labticīgiem uzņēmējiem iet un pierādīt, kas ir šīs vielas, ko viņi tirgo, pieņemot, ka to darīs arī šie nelegālie tirgoņi, kas ir visnotaļ maz ticams. Mums liekas, ka tas otrs ceļš būtu vienkāršāks,” aztīst Pole.
Iekšlietu ministrija (IeM) likuma grozījumu virzīšanu atbalsta, taču par sertificēšanas nepieciešamību šaubās.
„Tajā gadījumā, ja ir vispārējs aizliegums, mums ir jāatrod risinājums, kas tas būs par noziegumu, ko viņš būs izdarījis, kā saukt viņu pie atbildības. Ja ir sertifikācija, tad tas ir vienkārši pārkāpums par procedūru. Bet ir jautājums, vai par procedūras pārkāpumu cilvēku var saukt pie kriminālās atbildības,” saka IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Arī valdības sēdē ministrijām bija jāatskaitās par padarīto legālo narkotiku apkarošanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka policijai joprojām regulāri nākas izņemt vielas, kas jau ir iekļautas pagaidu aizlieguma sarakstā. Valsts policija ekspertīzēm pērn iztērējusi 60 000 latu. Ar jauno sertificēšanas kārtību Kozlovskis iesaka būt uzmanīgiem. „Nedod dievs, ka pie kaut kādu apstākļu sakritības kāds saņems kaut kādu sertifikātu. Mēs no praktiskā viedokļa paredzam, ka, ja arī kādu no šādiem maisījumiem sertificēs, kas tiešām būs bez psihoaktīvas ietekmes, tad blakus stāvēs 20 maisiņi, kas būs,” par tirgotāju godaprātu šaubās ministrs.
Ceturtdien Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā, lai sodītu tos tirgotājus, kas turpina izplatīt policijas izņemtās vielas, kam dots pagaidu aizliegums. Šobrīd tādas ir 14 vielas.
Tiesa, nesamazinoties pieprasījumam pēc atklāti tirgojamajiem psihoaktīvoi vielu maisījumiem, ko dēvē par „spaisiem” vai arī par „legālajām narkotikām” pilnībā tās izskaust nevarēs, atzinis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Latvija nav vienīgā, kur cilvēki galvenokārt jaunieši cieš no daudzkrāsainā marķējuma tirgotavu piedāvātās indes un ārvalstu pieredze liecina, ka cīņa ir grūta. Pat kriminālatbildība par aizliegto vielu tirdzniecību to neizskauž.
„Mums jāiet uz priekšu ar šī fenomena kriminalizāciju, kas palīdzēs samazināt tirgotavu skaitu, taču kā liecina Īrijas piemērs, atrodas citi ceļi,” atzina ministrs.
Valstī ir problēmas arī ar no psioaktīvajām vielām cietušo jauniešu ārstēšanu. Gadā medicīnisko rehabilitāciju var sniegt vien sešiem pacientiem.
Veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) atzīst, ka tā ir cīņa ar sekām, savukārt, lai bērnus un jauniešu jau skolās informētu par „spaisu” un citu apreibinātāju kaitīgumu, līdz ar to mazinātu pieprasījumu pēc tiem, līdzekļu ir vēl mazāk.
Izglītība un zinātnes ministrijas ziņā tagad ir izlemt kā popularizēt veselīga dzīvesveida priekšrocības.
