Šo priekšlikumu rosinājuši epidemiologi, ņemot vērā plašā apjomā pieejamos pētījumus īpaši no tām valstīm, kam ir attiecīgi resursi šādu pētījumu veikšanai.
Pētījumos, kuros vērtē vīrusa inficētspēju, secināts, ka 10 dienas pēc saslimšanas iespēja inficēt citus ir būtiski mazāka nekā pirmajās saslimšanas dienās.
Tam, ka infekcija tiešām visasāk uzliesmo pirmajās dienās, piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
"Pēc statistikas, kas ir tas laiks, kad attīstās infekcija, – tās ir 3-6 dienas, nevis pat 10, bet nu var arī divu nedēļu laikā. Ja mēs domājam par pāriešanu uz 10 dienām, tas ir sava veida kompromiss, tas ir solis pretī ekonomiskiem iemesliem. Lai [ekonomiku] mazāk bremzētu," teica RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
Ministre sacīja, ka Latvija šajā jautājumā gaida Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra viedokli. "Faktiski mēs sagaidām, vai no šī centra nāks ieteikums, ka var tikt piemērota drošā veidā 10 dienu pašizolācija iepretim esošajām 14 dienām," klāstīja ministre.
Viņa sacīja: ja arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nenāks klajā ar kopējām vadlīnijām, Latvija tik un tā varētu 14 dienu vietā noteikt 10 dienu pašizolāciju ar nosacījumu, ka astotajā dienā tiek veikts Covid-19 tests, kā rezultāts ir negatīvs.
"Tas būtu pietiekami drošs risinājums, lai varētu drošā veidā, nepalielinot inficēšanās risku, cilvēkiem ļaut atgriezties pie viņu ikdienas gaitām," sacīja veselības ministre.
Valdība otrdien, 8. septembrī, neatsaucās ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ("KPV LV") aicinājumam nenoteikt pašizolāciju iebraucējiem no valstīm ar lielāku Covid-19 izplatību. Proti, pašlaik Latvijā jāievēro pašizolācija, iebraucot no valstīm, kurās divu nedēļu laikā vidējais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, bet Ekonomikas ministrija rosināja šo robežlielumu palielināt līdz 25.
"Balstoties uz Eiropas Komisijas piedāvāto rekomendāciju, mēs kā ministrija aicinām slimības izplatības slieksni pacelt līdz 25,
lai tā pati tūrisma nozare ciestu mazāk, tāpat arī saglabātos pārrobežu tirdzniecība, kas īpaši aktuāla robežu tuvumā. Turklāt vēl ir arī citas vietas, kā Eleja, Ainaži, Skaistkalne un citas, kas no robežu slēgšanas ciestu visnopietnāk," teica ekonomikas ministrs.
Veselības ministre sacīja, ka līdzšinējā pieeja Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā bijusi sekmīga, par ko liecina zemā saslimstība ar Covid-19 un "visnotaļ cienījamā" ekonomikas atkopšanās.
"Kolēģa rosinātais skaitlis ir faktiski ļoti politisks lēmums. Saprotu loģiku – lai neierobežotu tūrismu. Bet mūsu ekspertu arguments, tostarp arī mans, ko es pārstāvēju un ko [Ministru] kabinets atbalstīja – vēloties paildzināt jeb atvieglot dzīvi noteiktam biznesa segmentam, šeit mēs runājam par tūrismu starp Baltijas valstīm, mēs pakļautu nesalīdzināmi augstākam riskam tās ekonomiskās aktivitātes, kas šobrīd iekšēji valstī atkopjas un attīstās. Tie ir gan kultūras pasākumi, gan sporta norises.
Un visbūtiskākais – mēs pakļautu, speciālistu ieskatā, nesamērīgi augstam riskam mūsu bērnus, kuriem ir atsācies mācību process klātienē (..)," teica veselības ministre.
Viņa atzīmēja: ja Eiropa nevienosies par vienotu pieeju šajā jautājumā, VM šādus priekšlikumus neatbalstīs.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra jaunāko informāciju 30 Eiropas valstīs Covid-19 izplatība tiek uzskatīta par tik augstu, ka, atgriežoties Latvijā pēc šo valstu apmeklējuma, jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Turpmāko nedēļu pašizolācija nav jāievēro, atgriežoties vien no piecām valstīm.
Covid-19 saslimstības rādītāji kaimiņvalstīs vēl nebija tik lieli, lai Igauniju un Lietuvu ierindotu tā sauktajā "dzeltenajā sarakstā". Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") gan iepriekš norādīja, ka, lūkojoties uz to, cik strauji kāpj saslimstības rādītāji Igaunijā, nedēļas beigās Igauniju nevarēs izslēgt no to valstu saraksta, uz kuru atteicas pašizolācijas prasības.
