Ministrijas piedāvātā jaunā kārtība paredz, ka tiktu mazināta aptieku dominējošā stāvokļa turpmāka attīstība – viena aptieku tīkla vairāku aptieku koncentrēšanās stratēģiski izdevīgās vietās. Novēršot to, tiktu veicinātas iedzīvotājiem plašākas farmaceitiskās aprūpes izvēles iespējas. Jaunais regulējums paredzētu 500 metru rādiusa noteikšanu ap strādājošu aptieku, kurā nevar darbību uzsākt cita aptieka.
Ministrijā uzskata, ka tādējādi aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidotos salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvērtos tur, kur šobrīd to nav. Tas nodrošinās to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas būs pieejamas salīdzinoši tuvu savai dzīves vietai.
Šobrīd regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. Tomēr VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiek īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.
Piecsimt metru attāluma kritērijs nebūtu jāievēro vienīgi pie nosacījuma, ja aptieka tiek pārvietota vienas ēkas ietvaros, ja pārvietošana nav tālāka pa 50 metriem vai aptieka tiek atvērta vai pārvietota uz slimnīcu.
Pārvietojot aptieku uz slimnīcas teritoriju, būs jāņem vērā papildu nosacījums – viens aptiekas īpašnieks var izvietot vienu vispārēja jeb atvērta tipa aptieku neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde izvietota vienā vai vairākās ēkās, un neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde izvietota vienā vai vairākās adresēs. Plānots, ka šāda kārtība ļaus izvairīties no situācijas, kad slimnīcās izplatās tikai viena aptieku tīkla ķēdes aptiekas.
Tāpat VM piedāvājums paredz, ka apdzīvotā vietā, kur iedzīvotāju skaits ir 2500 vai mazāks, var izvietot vienu vispārēja tipa aptieku. Šobrīd daudzviet, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2500, nav nevienas aptiekas, jo esošais regulējums pieļauj iespēju šādā vietā atvērt aptieku arī konkurentam, kas neizbēgami novestu pie rentabilitātes zuduma, atzīmēja ministrijā. Mainot regulējumu, sagaidāms, ka šādas vietas varētu kļūt interesantas komersantiem aptiekas atvēršanai, un iedzīvotājiem būtu pieejama aptieka tuvāk viņu dzīvesvietai.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja: “Jauno grozījumu mērķis ir uzlabot aptieku tīkla pieejamību iedzīvotājiem, tostarp mazāk apdzīvotās vietās. Otrs būtisks ieguvums – godīgāki spēles noteikumi aptieku izvietojumam pilsētās un ārstniecības iestāžu teritorijās.”
Ministrijā akcentēja, ka jaunie noteikumi nekādi neietekmēs to aptieku ikdienas dzīvi un darbu, kuras šobrīd jau strādā un strādās dienā, kad jaunā kārtība stāsies spēkā. Izmaiņas attieksies tikai uz jaunām aptiekām, līdz ar to minētās izmaiņas nekādi neietekmēs esošo aptieku skaitu.
Grozījumus tuvāko nedēļu laikā plānots iesniegt apstiprināšanai valdībā.
Aptieku īpašnieki neizpratnē par ministrijas lēmumu
Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča ir pārsteigta par veidu kādā VM komunicē ar nozari, jo asociācija nav saņēmusi informāciju par plānotajiem grozījumiem.
Jučkoviča skaidroja: “Es tiešām esmu pacēlusi vairākus mūsu priekšlikumus, kurus mēs esam snieguši. Noteikti varu teikt, ka esam sadzirdēti, bet neesam uzklausīti šajā procesā, tāpēc vien, ka es, piemēram, pašlaik nevaru paņemt un atvērt, paskatīties paredzēto noteikumu projektu, kas paredzēts valdībai. Ministrijas ideja par to, ka šādā variantā aptieku pieejamība palielināsies tomēr ir iluzora.
Jā, es tiešām gribētu uzsvērt, ka aptiekas atveras un strādā ekonomiski izdevīgās vietās un kāpēc, lai tā nebūtu, jo tās ir vietas, kur iedzīvotāji koncentrējas un kur iedzīvotāji arī dodas.
Ja runājam par šīm te mazāk apdzīvotām vietām un vienas aptiekas atvēršanu es teiktu tā, ka tas šobrīd ir diezgan diskutabli. Ministrija, ir zināms, ka vienlaikus virza arī jautājumu par interneta tirdzniecību, kas nekādā veidā neveicinās šo mazo aptieku iespēju iedzīvotājiem no attālinātiem reģioniem, jo vienkārši iedzīvotājiem internetā iepirkties varētu būt ērtāk.”
KONTEKSTS:
Sabiedriskie mediji pirms trim gadiem rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" vēstīja, ka aug aptieku tīkli, bet mazinās neatkarīgo aptieku daļa. Turklāt iespējas paplašināt tīklus ir pārsvarā uz neatkarīgo aptieku rēķina. Toreizējā veselības ministre Anda Čakša (Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība, tagad "Jaunā Vienotība") sākotnēji sacīja, ka nesaskata problēmu apstāklī, ka lielie aptieku tīkli pēdējo gadu laikā ir auguši, bet neatkarīgo aptieku daļa mazinājusies. Vēlāk gan VM atzina, ka veidos darba grupu, lai meklētu risinājumus atsevišķām akcentētām problēmām.
Sabiedriskie mediji rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" atklāja arī, ka aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm un bonusi par to pārdošanu, Latvijā populārās bezrecepšu zāles bieži dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā un citas problēmas Latvijas farmācijas jomā.
Latvijā saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk. Veselības ministrijas ieskatā Latvijā ir pārāk liels aptieku skaits.
