Dūrītis pauda, ka nodokļu palielināšana iedzīvotājiem, lai segtu veselības aprūpes nozarei trūkstošo naudu, nebūtu sevišķi taisnīga. "Viens no variantiem ir pašas sistēmas sakārtošana [..] nodokļu paaugstināšana precēm, kas atzītas par kaitīgām veslībai - tabaka, alkohols," teica Dūrītis. Viņš atgādināja, ka ar 2019. gadu sociālais nodoklis tika paaugstināts par pusprocentpuntku darba devējiem un darba ņēmējiem, bet ne mikrouzņēmuma nodokļa likmes izmantotājiem. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka pirms lemšanas par kaut kādām jaunām veselības apdrošināšanas sistēmām ir jāveic nozares audits, lai saprastu, kā piešķirtā nauda tiek pārvaldīta.
Savukārt bijusī finanšu ministe, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka esošā situācija neliecina par to, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!") rīcībā būtu kādi citi "ģeniāli priekšlikumi".
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljonus eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni paredzēti mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7. novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
