Kopš neatkarības atjaunošanas zobārstu pakalpojumus valsts apmaksā tikai bērniem un daļēji arī personām, kas ir Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un kas tajā nelaimē cietušas. Savukārt pārējai sabiedrībai zobi jālabo par savu naudu.
Apskatoties pakalpojumu cenas, var secināt, ka daļa iedzīvotāju to, visdrīzāk, nevar atļauties. Uz to norādīja arī Ludmila Andrejeva, kura portālā “Manabalss.lv” vāc parakstus par valsts finansētu zobārstniecību arī pieaugušajiem. Viņa uzskata, ka jāizveido apmaksāts pamata komplekts, kurā būtu iekļauta, piemēram, zobu izraušana un ārstēšana. Viņasprāt, jāsāk vismaz ar maznodrošinātajiem.
Par iniciatīvu savākti vairāk nekā 200 parakstu. Arī Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātie cilvēki ideju atbalsta:
„Tā ir mūsdienu problēma.”
„Man bija ielikti zobi. Tas bija vēl pirms visām tām krīzēm. Es biju samaksājis 180 eiro. [Lai gan] es strādāju, es domāju, ka būtu jau labāk, ja valsts apmaksātu.”
„Protams, atbalstu, ka valsts palīdz. Bet visam ir jābūt reālam. Var jau runāt par visu, bet kā to izdarīt. Turklāt tagad.”
„Saviem iedzīvotājiem vienmēr var atrast izeju atbalstīt.”
„Ooo, [zobārstniecība ir] ļoti dārga, ļoti neefektīva un ļoti slikta.”
„Es ļoti sen neesmu bijusi un nezinu tarifus. Man ir protēzes.”
„Tagad nezinu cenas. Vācijā bija ļoti dārgi. Ja pie mums izraut zobu maksā 50 eiro, Vācijā bija 150 eiro.”
„Mēs dzīvojam Eiropā, un tur neko nevar mainīt. Pārsvarā visa zobārstniecība ir privātprakses.”
Tikmēr Latvijas Zobārstu asociācijas viceprezidents Andis Paeglītis uzskata, ka valstij vispirms jānodrošina, lai bērnu zobārstniecība būtu pašizmaksu līmenī. Nākamā kategorija, kurai būtu jāpalīdz, ir grūtnieces, pēc kurām seko seniori.
Viņš arī nepiekrīt, ka zobu stāvokli ietekmē cenu kāpums: „Ja tas cilvēks ir gājis regulāri uz savu zobārsta praksi, izdevumi nav lieli. Pacienti bijuši, kas saka: es neesmu bijis kādus 3-4 gadus. Var jau būt, ka tas ne vienmēr ir naudas dēļ. Tas, iespējams, tāpēc, ka nav laika. Tiem, kuriem ir ielaisti zobi, protams, būtu jau labi, ja varētu valsts par viņiem rūpēties. Ja ir runa par maznodrošinātajiem, tas ir sociālais dienests. Tur jau, es domāju, ir daudz palīdzēts.”
Ieviest valsts apmaksātu zobārstniecību maznodrošinātajiem nevar, jo šo statusu nosaka katra pašvaldība individuāli. Savukārt nodrošināt pakalpojumus visiem cilvēkiem Latvija nevar atļauties, norādīja Veselības ministrijā, minot, ka valsts prioritātes ir onkoloģija, psihiatrija, sirds un asinsvadu slimības, infekcijas un retās slimības.
„Ideālos apstākļos un bez ierobežojuma finansējuma apstākļos skaidrs, ka arī zobārstniecība būtu jānodrošina un jāapmaksā. Jautājums par to, cik daudz mēs varam uzņemties, apņemties, garantēt iedzīvotājiem, jo tas finansējums ir ierobežots,” sacīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Liekie izdevumi cilvēkiem rodoties daļēji tāpēc, ka nerūpējas par savu mutes tīrību. Statistika liecinot, ka liela daļa iedzīvotāju ikdienā zobus netīra. Tāpēc valstij vispirms iedzīvotāji esot jāizglīto.
