Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē: kā pierādīt vardarbību

Kāpēc pasaulē satraucas par sadarbību ar gēnu sekvencēšanas koncernu?

VM nav pieņēmusi izdevīgāku Covid-19 testēšanu; par sadarbību ar uzņēmumu bažas daudzviet pasaulē

Otrdien izskanēja informācija, ka Veselības ministrija nav pieņēmusi izdevīgāku Covid-19 testēšanas piedāvājumu no pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna "BGI Group" meitas uzņēmuma Latvijā "Latvia MGI Tech". Veselības ministrija norāda – uzņēmums nav sagādājis pilnu tehnisko informāciju par piedāvātajiem testiem, vien informējis par piedāvāto cenu, tādēļ arī nekāds lēmums nav pieņemts. Tajā pašā laikā daudzviet pasaulē par sadarbību ar šo uzņēmumu izskan bažas. 

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums "Latvia MGI Tech" ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna "BGI Group". Piemēram, Latvijā ar BGI meitasuzņēmumu sadarbojas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Izmantojot īpašas iekārtas, kuras nodrošina šis Ķīnas uzņēmums, zinātnieki pēta dažādu cilvēku slimību ģenētiku. Piemēram, vēža gadījumā tiek pētītas dažādas mutācijas, kas izraisījušas vēzi. Tādējādi tiek meklēti medikamenti, kas palīdzētu cīnīties ar šo slimību.

Pasaulē "BGI Group" ir plaši pazīstams uzņēmums. Bet tas ir īpaši attīstījis savu darbību pandēmijas laikā. Proti, pēdējā pusgada laikā tas pārdevis vairāk nekā 35 miljonus Covid-19 testēšanas komplektu 180 dažādām valstīm, kā arī uzbūvējis vairāk nekā 50 laboratorijas 18 valstīs.

Izpētīts, ka uzņēmums testēšanas datus vēlāk lūdz nosūtīt viņiem uz Ķīnu. Tur tie tiek apstrādāti kopā ar Ķīnas valsts izveidoto gēnu banku.

Pekinas tiešā iesaiste datu apstrādē ir iemesls, kāpēc, piemēram, ASV drošības sektora pārstāvji ir cēluši trauksmi par datu aizsardzību. Ķīnas rīcībā jau ir pasaulē lielākā ģenētiskā materiāla kopa, proti, ap 80 miljoni profilu. Varasiestādes skaidrojušas, ka ģenētisko materiālu nepieciešams ievākt, lai veiksmīgāk atklātu dažādus noziegumus. Tas ir iemesls, kāpēc nacionālā līmenī tiek masveidā testēti tieši vīrieši un zēni, jo statistiski viņi biežāk nekā sievietes pastrādā noziegumus. Kamēr noziedzības apkarošana ir cēls mērķis, bažas rada tas, ka Ķīna datus vāc arī par minoritātēm, piemēram, uiguriem, lai pastiprinātu vadošās partijas kontroli pār viņiem. Tāpat izmantojot ievākto ģenētisko materiālu, varasiestādes var aktīvāk vērsties pret valdības kritiķiem. Vienkārši sakot, biotehnoloģiju uzņēmumi sadarbojas ar valsti, lai nodrošinātu lielāku iedzīvotāju kontroli.

Ķīnā jau tagad tiek izmantoti QR kodi, kas satur informāciju par cilvēka veselību un pārvietošanās vēsturi. Šie kodi tiek izmantoti Covid-19 testu vietā un ļauj cilvēkiem pulcēties, vienlaikus nesatraucoties par to, ka telpā varētu būt kāds inficētais. Pekina izteikusi vēlmi līdzīgu sistēmu izveidot globālā līmenī. Tādā gadījumā gan ir daudz jautājumus par to, kurš tādu sistēmu administrēs un kam cilvēki būs gatavi uzticēt datus par savu veselību un pārvietošanos. Tā varētu būt Pasaules Veselības organizācija, bet ir zināmas aizdomas, ka tā tuvu sadarbojas ar Pekinu un nav objektīva. 

Ķīnas intereses iegūt ģenētiskos materiālos sniedzas pāri valsts robežām. Ja šo informāciju nevar iegādāties, to var arī nozagt, uzlaužot uzņēmumu sistēmu. Tā, piemēram, Ķīnas hakeri uzlauzuši vairākus apdrošināšanas uzņēmumus ASV.

Vēl starptautiskie drošības eksperti norāda, ka Pekina iegūtos datus varētu izmantot, lai pret konkrētām sabiedrības grupām citviet vērstu dažādus uzbrukumus.

Par šiem riskiem Latvijas Televīzija vaicāja arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadītājam, doktoram Jānim Kloviņam, kurš sadarbojies ar BGI meitasuzņēmumu Latvijā.

"Riski šajā jomā pastāvēs vienmēr, vienalga, ar ko mēs sadarbosimies. Tieši tāpēc ir vienalga, vai tas zinātnisks, vai diagnostisks process, vienmēr šīs lietas ir jāizvērtē. Ja tā ir iekārta, kas ir pieslēgta pie interneta, tad vienkārši ir jāievēro visi tie drošības pasākumi un jāveic papildu  skanēšanas, ko, starp citu, mēs esam darījuši, lai pārliecinātos, ka tur nav nekādu nereģistrētu piekļūšanu.

Tas tiešām man ir pārsteigums, ja diagnostikas kompānija lūgtu sūtīt datus uz Ķīnu, tas tiešām nebūtu pareizi.

Manuprāt, tas, kas mums ir Latvijā, ir ļoti droša likumdošana," stāstīja Kloviņš.

Pēc viņa teiktā, pasaulē ir tik daudz ģenētiskā informācija pieejama anonīmi par cilvēkiem, ka vajadzības kaut kur to mēģināt iegūt nelegāli īsti nav.

"Pavisam cita lieta, ja mēs varētu tikt pie datiem, kas savieto klīnisko informāciju ar ģenētisko, bet tā ir īpaša lieta, kur tiešām jābūt ļoti uzmanīgiem, tā ir īpaši jāaizsargā. Tas pareizais termins ir pseidoanonimiziācija. Tas nozīmē, ka dati ir anonīmi, bet bieži vien tie pētnieki, kas tos datus ir iedevuši, viņi pēc tam var noskaidrot, kam viņi piederējuši. Tas atkal būtu pilnīgi neprātīgi pilnībā anonimizēt datus. Iedomāsimies, ja mēs atrodam kādu iespēju tam cilvēkam palīdzēt un mēs viņu vairs nevaram atrast?" sacīja Kloviņš.

Tādējādi galvenais ir, ka pašā valstī uzņēmumi nosargā iedzīvotāju personisko informāciju, lai tā tālāk nenokļūtu citu, piemēram, Ķīnas uzņēmumu rokās.

KONTEKSTS:

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums "Latvia MGI Tech", kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna "BGI Group", piedāvājis nodrošināt papildu 10 000 Covid-19 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu, vēsta laikraksts "Diena".

Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu. Uzņēmums no valsts nopelnītu reaģentu cenu - ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts šobrīd maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro, norāda laikraksts. Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins gan piebilst, ka šīm izmaksām jāpieskaita citas testēšanas izmaksas, galvenokārt par personālu, kura trūkst. Šīs papildu izmaksas parasti sastādot aptuveni pusi no testēšanas izmaksām.

Veselības ministrija piedāvājumu ignorējusi. Uzņēmums neesot sniedzis pietiekami daudz informācijas.

"Latvia MGI Tech" ir Ķīnas uzņēmuma "BGI Group" meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar gēnu pētniecību. Pērn novembrī Rīgā tika atklāts "MGI Latvia" gēnu sekvencēšanas centrs. Atklājot centru, tika norādīts, ka tajā paredzēts ražot gēnu sekvencēšanas iekārtas tālākam eksportam uz Eiropas Savienības valstīm, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

"Latvia MGI Tech" reģistrēta 2017.gada jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Honkongas "BGI Complete Genomics Hong Kong Co". 2019.gadā "Latvia MGI Tech" strādāja ar 181 604 eiro lielu apgrozījumu, bet zaudējumos uzņēmums uzrādījis 1,2 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt