Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Vai labdarības organizācijas un ziedotāji spēj palīdzēt visiem?

Kompensējamo zāļu «loterija». Kāpēc no 10 vēža slimniekiem zāles atmaksā trijiem?

VM kļūdas dēļ trīs vēža slimniekiem zāles apmaksā valsts, bet septiņi palīdzību nesaņem

Trīs pacientiem ar onkoloģisku saslimšanu valsts nolēmusi kompensēt medikamentus, kas izmaksā 1600 eiro mēnesī. Taču septiņi cilvēki kļūdas dēļ ir atstāti “aiz borta”, arī 28 gadus vecā Saldus iedzīvotāja Līga Pumpuriņa. Viņai ir viens no leikozes veidiem – īstā policitēmija. Paciente ir iesūdzējusi tiesā Veselības ministriju (VM). Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija” pēc skatītājas palīdzības sauciena secinājis, ka patlaban Latvijā izveidojusies situācija, kurā tūkstošiem vēža slimnieku ir un būs nolemti pāragrai nāvei, ja vien netiks mainīta kompensējamo zāļu politika un finansējums onkoloģijas pacientu atbalstam.

Piemērojot atbilstošu ārstēšanu, lielākajai daļai īstās policitēmijas pacientu dzīves ilgums ir teju tāds pats kā veseliem cilvēkiem. Pumpuriņa ļoti nopriecājusies, ka valsts kompensētais medikaments viņas asins analīzēs darījis pozitīvas izmaiņas un tās par slimību vairs neesot pat liecinājušas, tomēr kopš šī gada aprīļa konkrētās zāles – “Interfenon Alfa” pasaulē vairs nav pieejamas, tās saistībā ar izmaiņām klīniskajās vadlīnijās no ražošanas pakāpeniski izņemtas.

“Es sāku meklēt informāciju. Un es atradu – Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs ir jau tādas “Besrem” zāles. Cena, protams, ļoti dārga – 1600 eiro mēnesī. Un man daktere teica, ka trīs pacienti ir uzrakstījuši individuālās kompensācijas “papīru” ar konsīlija lēmumu, un viņiem ir piešķirtas šīs zāles. Un mēs bijām, laikam, septiņi pacienti, kas, protams, šīs zāles vēlējās. Uzrakstīja mums visus šos papīrus un iesniedzām Nacionālajā veselības dienestā,” stāstīja Pumpuriņa. 

Sieviete bijusi pārliecināta – ja jau valsts kompensē šo medikamentu trīs onkoloģijas pacientiem, tad palīdzēs arī viņai, taču saņēma atteikumu. 

Viņai zāles, kuras pasaulē vairs nav nopērkamas, bet līdz šim ir apmaksājusi valsts, beigsies jūnijā. Turpmāk būs jāiegādājas medikaments, kura izmaksas ģimenei ir par lielu.

“Veselības ministrija mums vienā atbildē pateica, ka viņi mums nav aizlieguši vākt ziedojumus, bet man šķiet, ja es dzīvoju Latvijā, savā valstī, kur es maksāju nodokļus, man tomēr gribētos uzticēties valstij, kura man palīdz, nevis ziedotājiem. Jo cik tad ilgi viņi man ziedos, ja mums tā slimība ir neizārstējama? Vai tad es visu mūžu tagad lūgšu, lai man 1600 eiro kāds saziedo,” neizpratni pauda sieviete.

Nacionālais veselības dienests (NVD), kurš Līgai atteicis kompensēt dārgo medikamentu, skaidroja, ka ikdienā stingri vadās pēc valstī izstrādātajiem noteikumiem. Valsts apmaksātas zāles nepienākas visiem onkoloģijas pacientiem, lai cik tās dārgas būtu. 

“Individuālā kompensācija noteiktos gadījumos tiek piešķirta, ja noteiktai diagnozei kompensējamo zāļu sarakstā nav nevienas zāles. Lai pasargātu personas ar retām slimībām un viņiem būtu iespēja saņemt zāles,” skaidroja NVD Zāļu analīzes un plānošanas nodaļas vecākā eksperte Diāna Krikšķūne.

“Dienests konstatēja, ka zāles “Interferon” nekad netika kompensētas kompensējamo zāļu sarakstā pie diagnozes īstā policitēmija. Un, ka kompensējamo zāļu sarakstā ir zāles diagnozei īstā policitēmija,” norādīja NVD Zāļu analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja Inese Čudare.

Atšķirībā no kaimiņu valstīm, kuras radušas iespēju onkoloģijas pacientiem katru mēnesi kompensēt arī 1600 eiro vērtās zāles, Latvija stingri turas pie iepriekš izstrādātām vadlīnijām. Patlaban īstās policitēmijas pacientiem valsts paredzējusi medikamentu, kas maksā ap 50 eiro mēnesī. Taču šo zāļu blaknes var novest pat līdz melanomai, skaidroja Pumpuriņa.

NVD pārstāve piebilda, ka arī šiem trīs pacientiem pēc noteikumiem zāles nepienācās. 

“Tā bija kļūda sākotnēji no konsīlijā iekļautās informācijas tam “Interferonam Alfa”, un tad jau tā kļūda bija secīgi mūsējā, ka mēs tik ļoti koncentrējāmies uz tām zālēm, ka diagnoze netika salikta ar tām zālēm kopā,” teica Krikšķūne.

Paciente ir neizpratnē, jo aiz “kļūdas” stāv dzīvi cilvēki. “Tā nav kaut kāda mana iegriba. Es neprasu kaut kādu ceļojumu vai masāžu sev. Es vienkārši lūdzu zāles, lai varētu dzīvot,” sacīja Pumpuriņa.

Desmit īstās policitēmijas pacientiem jaunās zāles izmaksātu 16 tūkstošus eiro mēnesī. 

Kompensējamo zāļu reitingā Latvija ir pēdējā Baltijas valstīs un pirmspēdējā Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu kaimiņu valstu līmeni, onkoloģijas pacientu atbalstam šobrīd būtu nepieciešami vēl 28 miljoni zāļu iegādei, kas Eiropā ir pārbaudītas un spēj glābt cilvēku dzīvību, skaidroja onkoloģijas pacientu organizāciju apvienībā.

“Šobrīd mēs ļoti gaidām vienlīdzīgu attieksmi Baltijas līmenī, Eiropas līmenī. Nevienlīdzība vēža ārstēšanā ir dziļi izteikta, un mēs Eiropā esam vieni no lielākajiem cietējiem,” norādīja Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa. 

Arī labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta uzsvēra, ka būtiskākais ir valsts vienlīdzīga attieksme pret pilsoņiem, nevis kā, piemēram, situācijā ar melanomas pacientiem pagājušajā gadā, kad ādas melanomas pacienti saņēma palīdzību, bet acs melanomas gadījumā palīdzība netika saņemta. 

Pie “Ziedot.lv” šogad pēc palīdzības vērsušies 58 cilvēki. Viņu veselībai nepieciešami 840 000 eiro. Ir saziedoti vien nedaudz vairāk kā 200 tūkstoši. Nepieciešams vēl vairāk nekā pusmiljons eiro.

Valciņa atzina, ka latvieši nav ziedotāju tauta, “mums nav ziedošanas kultūras, un savākt pat nelielu summu vienam cilvēkam ir ārkārtīgi grūti, īpaši, ja viņš nav sabiedrībā pazīstama persona”. 

“Es domāju, ka ir pienācis laiks runāt par šo valsts apmaksātās kompensācijas palielinājumu, līdzmaksājumu, kas ir šie 14 tūkstoši gadā. Mēs zinām, ka zāles ir ļoti dārgas, un šīs kompensējamās summas sen jau vairs neatbilst tirgus situācijai. Un, protams, skatīties arvien jaunus medikamentus, iekļaujot šajā kompensējamo zāļu sarakstā,” pauda Dimanta.

“Jūs iedomājieties, kā ir strādāt ārstam, ja to zāļu nav. Ja viņam jāskatās acīs pacientam un jāsaka – “klau, Lietuvā un Igaunijā pacients dzīvos, bet tu nomirsi”. Kā ir strādāt visai sistēmai, ja viņi varētu to izdarīt, bet viņi nevar,” atzina Valciņa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt