Covid-19 zvanu centrā savienojums ar kādu no darbiniekiem šodien jāgaida trīs ar pusi minūtes. Pēc sazvanīšanas seko minūti ilga pauze, līdz no visām analīžu pieņemšanas vietām atrod to vietu Rīgā, kurā testēties var vistuvākajā laikā. Tas ir 20.oktobris.
Dažreiz gan atbrīvojas kāds tuvāks laiks, taču to, var uzzināt, tikai zvanot. “Piemēram, man ir viens, kam ir pieraksts šodien, un viņš šodien tikai atsaka. Jums jāinteresējas, sanāk gandrīz katru dienu. Varbūt kāds atsakās, un tad tu vari tikt ātrāk, bet šobrīd ir 20. datums Rīgā,” pastāstīja zvanu centrā.
Diennaktī veikto testu skaits aizvadītās nedēļas laikā:
- 8. oktobris – 4416
- 9. oktobris – 4551
- 10. oktobris – 4710
- 11. oktobris – 3345
- 12. oktobris – 2169
- 13. oktobris – 4433
- 14. oktobris – 5078
avots: SPKC
Dati, ko zvanu centru pārraugošā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apkopojusi uz pirmdienu, 12.oktobri, rāda, ka, piemēram, Daugavpilī jāgaida pat pusotra nedēļa. Savi tālruņi un savas rindas ir arī “Centrālajai laboratorijai” un “Gulbja laboratorijai”. Tur ir īsāks gaidīšanas laiks – Rīgā un Daugavpilī “Gulbja laboratorijā” būs jāgaida trīs dienas, bet atsevišķos Rīgas mazajos analīžu pieņemšanas punktos var paveikties un gadīties, ka uz analīzēm tiek jau tajā pašā vakarā.
Kopumā apjomīgākai testu veikšanai pietrūkst kapacitātes. Īpaši grūti atrast cilvēkus, kas strādā nedēļas nogalēs, arī laboratorijās daudzo paraugu apstrādāšanai vajadzīgs ilgāks laiks.
Tāpēc apsver iespēju atkal atgriezties pie tā, ka analīzes nav pieejamas pilnīgi visiem. “Pavasarī un vasarā, kad infekcijas izplatība bija krietni mazāka, tad cilvēki tika aicināti testēties arī bez simptomiem un paši piesardzības dēļ. Šobrīd, pieaugot objektīvajai vajadzībai, ne vien subjektīvajām sajūtām, uzskatām par lietderīgu atkal atgriezties pie prioritizēšanas,” šonedēļ sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”).
Kā noteikt, kuram Covid-19 tests šobrīd patiešām vajadzīgs, bet kurš var pagaidīt? Patlaban topot īpašs algoritms.
Tikmēr jau tagad publiski izskanējis, ka cilvēki testiem varētu nepieteikties paši, bet caur ģimenes ārstu.
To kritizē ģimenes ārste Sarmīte Veide: “Kāpēc veidot barjeru, ka tas pacients nevis pa tiešo var aiziet un pieteikties pats, bet viņam vispirms ir jāzvana ģimenes ārstam, jāstāsta savas bažas? Ģimenes ārstam ir jāskaidro, jātērē laiks, ko viņš varētu veltīt citam pacientam. Kam tas ir vajadzīgs?”
Veide pārmet ministrijai, ka uz pacientu un ģimenes ārstu rēķina tā risināšot pašas nespēju noņemt un apstrādāt lielākus testu apmērus. Veselības ministre teikusi, ka maksimālā testēšanas jauda diennaktī varētu sasniegt pat sešus tūkstošus. Tomēr jāpiebilst, ka tik daudz testu vienā diennaktī vēl ne reizi nav veikti. Vidējā tendence šobrīd ir četru līdz piecu tūkstošu robežās. Izņēmums ir brīvdienas, kad testēto skaits ir daudz mazāks.
“Ir jādod iespēja pacientiem veikt šo testu, jo tests nemaz nav tik vienkāršs un tas ir ne visai patīkams, ja tā var maigi teikt. Lieku reizi neviens neskries un nedarīs to testu. Pats svarīgākais ir testēšana. PVO ir atzinusi to, ka tas ir ļoti svarīgi infekcijas ierobežošanā, un samazināt šo pieejamību pacientiem. Tas ir ļoti riskanti,” sacīja Veide.
“Mums ir arī ļoti daudz cilvēku, kuri vienkārši dotajā brīdī grib aiziet un notestēties, vai viņiem ir Covid-19, vai nav. Šīs grupas noteikti var pagaidīt. Viennozīmīgi mēs testēšanas kapacitāti nemazināsim, vienkārši padarīsim prioritārus testus tiem, kuriem tas patiešām ir svarīgi,” sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Vai tas nozīmē, ka bez ģimenes ārsta ziņas uz testu turpmāk vairs netikt? Skaidras atbildes ministrijai vēl nav, jo algoritms tikai topot. Satraukties gan nevajadzētu, jo tiem, kuriem tas tiešām vajadzīgs, tests pienāksies.
“Primāri šis tests ir jāsaņem cilvēkiem ar simptomiem, it īpaši, ja vēl šis cilvēks ir kontaktpersona un viņam ir simptomi. Tāpat cilvēkiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tā kā būs šīs prioritārās un sekundārās grupas,” norādīja Līviņa.
Viņa arī izteicās, ka domā – jaunais algoritms stāšoties spēkā jau tuvāko dienu laikā.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.
