Pēc desmit dienam žurnālists Vladimirs Pozners svinēs savu 80. dzimšanas dienu. Viņš joprojām aktīvi seko līdzi notikumiem, vada raidījumu Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā un braukā pa pasauli. Par Latviju saka – daudz par jums nezinu, bet zinu, ka jūs nemīlat Krieviju.
„Bet attieksme pret Krieviju te ir slikta, un tam ir vēsturiski iemesli. Piemēram, Ribentropa-Molotova pakts. Kā arī - un es to nebaidos teikt - Latvijas okupācija,” saka Pozners. „Un, protams, tas, ka attieksme pret Krieviju nav laba, ir skaidrs arī tāpēc, ka Latvijā ir daudz krievu. Un vienmēr bijušas bažas, ka viņu ir pārāk daudz, un ar to kaut kas ir jādara. Un tieši tāpēc ir vairāki lēmumi attiecībā uz krieviem, kuri, manuprāt, nav pareizi. Piemēram, ideja par krievu skolu slēgšanu. Tas nav pareizi.”
Pozners uzsver – brīvas žurnālistikas nav nevienā valstī, arī ASV, kur viņš kādreiz ir strādājis. Pozners salīdzina plašsaziņas līdzekļu brīvību ar koridoru – kādam tas ir plats, kādam šaurs, bet visiem ir sienas. Taču Krievijas žurnālists uzsver, ka viņš ir pret jebkāda televīzijas kanāla slēgšanu, par ko tagad runā Latvijā, jo tas būtu skatītāju brīvības ierobežošana.
„Ja cilvēks negrib skatīties kādu televīziju, viņš to neskatīsies. Viņu taču nevar piespiest, viņš vienkārši pārslēgs uz citu kanālu. Bet, kad vara par jums lemj – ko drīkst skatīties, ko ne, tad jāpadomā - kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka baidās no tā, ko tur stāsta? Jo tur var stāstīt pārāk uzsvērti? Vai viņi neuzticas jūsu smadzenēm, ka jūs paši izlemsiet, kur ir propaganda, kur nav? Vispār mēs to jau esam piedzīvojuši – padomju laikā. Ko drīkst skatīties, ko ne. Un, ja jums ir tāda vara, tad to nevar uzskatīt par demokrātisku. Tāda vara neuzticas sava tautai. No kā jūs baidāties? Ja tā ir ļoti gudra propaganda, tad nevajag to aizliegt, bet izveidojiet savu atbildi, arī gudru. Bet aizliegums tikai rada apetīti.”
Žurnālists: Krievijas Kultūras ministrijas mājas lapā ir publicēts saraksts, kurā vairāk nekā simt kultūras jomas pārstāvju, arī žurnālisti, ir parakstījušies par atbalstu Vladimira Putina politikai Krimā. Krievijā ir arī otrais saraksts, kur pazīstami cilvēki parakstījušies par atbalstu Ukrainai. Jūsu uzvārda nav neviena sarakstā. Jūs parakstītu?
Pozners: „Es nebūtu parakstījis nevienu. Es esmu uzrakstījis par notikušo, ka es neatbalstu nevienu pusi. Esošo Ukrainu es kategoriski neatbalstu. Es arī neuzskatu, ka bija pareiza Krimas atkalapvienošanās vai, kā citi saka, aneksija. Jo tagad būs vairāk problēmu nekā labuma. Un tas nav tā vērts.”
Pozners uzskata – konflikts starp Rietumiem un Krieviju milza jau vairāku gadu garumā, un Krima ir konflikta kulminācija.
„ASV ir spiedušas ārā Krieviju no ietekmes sfērām, kuras visu laiku bijušas Krievijas sfēras. Piemēram, arābu pasaulē un ne tikai. Protams, mēģinājums bija arī Eiropā. Krievija tam īpaši nav pretojusies. Bet, kad tika aiztikta tā daļa, ko Krievija uzskata par krievu pasauli, tātad slāvu valstis un pirmām kārtām Ukraina, tad ir jāsaprot, ka Krievija to nepieļaus.”
Žurnālists atteicās īpaši prognozēt Krimas konflikta iznākumu, kaut arī pēc intervijas atzina – Ukraina Krimu jau ir zaudējusi.
