Gala lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem VL-TB/LNNK valdei. Melbārde patlaban nav Nacionālās apvienības biedre.
„Dace Melbārde ir viens no kandidātiem, ar ko esam runājuši, un šobrīd varu droši teikt, ka ticamākais kandidāts, kas ir arī devusi savu piekrišanu. Trešdien ir plānota viņas tikšanās ar Nacionālās apvienības frakciju," viņas kandidatūru apstiprināja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Pati Melbārde uzsver, ka gala lēmums par kandidēšanu uz kultūras ministra amatu vēl nav pieņemts un šonedēļ gaidāmas vairākas izšķirošas sarunas, tostarp ar nozares pārstāvjiem. Ja tās būs sekmīgas, Melbārde gatava pievienoties Nacionālās apvienības rindām un turpināt darbu arī pēc vēlēšanām, jo pārliecinājusies, ka kultūra ir partijas prioritāte:„Nacionālā apvienība ir paudusi gatavību definēt kultūras jomu kā nozīmīgu prioritāti arī uz nākamajām vēlēšanām. Tātad faktiski mūsu sarunas notiek par ilgtermiņa sadarbību."Daces Melbārdes vārds kultūras nozarē lielus komentārus neprasa - pašlaik par kultūrizglītību un nemateriālā mantojuma saglabāšanu atbildīgā Nacionālā Kultūras centra vadītāja ilgus gadus bijusi cieši saistīta ar Dziesmu svētku rīkošanu, bijusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece un strādājusi pie valsts kultūrpolitikas vadlīniju izstrādes. Melbārde uzsver - nākamie gadi Latvijas kultūras dzīvē būs īpaši nozīmīgi.„Ir ļoti svarīgi savlaicīgi sagatavoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas godam. Otrs būtisks notikums ir Nacionālās bibliotēkas atklāšana. Vēl jāņem vērā, ka nākamais gads ir ļoti nozīmīgs, lai sagatavotos 2015.gadam, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tas nozīmē, ka nozarē strādājošo cilvēku faktors ir ārkārtīgi izšķirošs."
Melbārde kā Nacionālā kultūras centra vadītāja līdz šim darbojusies nozares profesionāļus apvienojošajā Kultūras aliansei. Tagad viņai pašai būs jāstājas alianses priekšā kā potenciālajai ministra amata kandidātei. Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe līdzšinējo sadarbību ar Melbārdi vērtē atzinīgi, uzsverot viņas stratēģisko redzējumu par kultūras procesu attīstību. Tomēr, kā norāda Bluķe, viens ir vadīt institūciju, bet cits - politiski pārraudzīt visu nozari, tāpēc Radošās savienības īpaši interesēs Melbārdes nostāja tādos jautājumos kā radošo personu statusa likums un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļi nākotnē.
Melbārde ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.
Melbārde līdz 2009. gadam strādāja Kultūras ministrijā par valsts sekretāra vietnieci kultūrpolitikas jautājumos. Par veiksmīgu darbu pie valsts kultūrpolitikas vadlīniju izstrādes Melbārde 2005. gadā saņēma Spīdolas balvu.
Vēlāk Melbārde kļuva par Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāju, bet 2011. gada pavasarī Kultūras ministrija viņu apstiprināja par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktori.
Melbārde ir bijusi arī Dziesmu un deju svētku un Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomju locekle un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Melbārdes vadībā trīs Baltijas valstis izstrādāja Dziesmu un deju svētku tradīcijas pietikumu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarba statusa iegūšanai.
Kā ziņots, pēc panāktās vienošanās saistībā ar nākamā gada budžeta jautājumiem premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) vairs neredz pamatu nacionālajai apvienībai novilcināt jautājumu ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu.
Savukārt Nacionālās apvienības līderi iepriekš izteikušies, ka kultūras ministra kandidātu varētu virzīt tikai novembra sākumā, proti, pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Pēc skaļajiem skandāliem ar Latvijas Nacionālās operas vadības nomaiņu premjers pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju un aicināja Nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu.
