Revidenti pārbaudēs 44 pašvaldībās un ministrijā gribēja pārliecināties, vai atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļautas tikai pamatotas izmaksas un vai pašvaldības un Valsts vides dienests nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Tāpat, lai revīzija noritētu veiksmīgāk, Valsts kontrole lūdza arī iedzīvotājus iesaistīties ar informācijas sniegšanu.
Revidenti secināja, ka divu gadu laikā – no 2012. līdz 2014.gadam – no iedzīvotājiem pašvaldībās nepamatoti iekasēti 3,6 miljoni eiro, jo apsaimniekotāji iekasējuši naudu par vienu atkritumu apjomu, bet uz poligoniem aizvests cits tilpums.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka pašvaldības pienākums ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses, taču vietvaras ne vienmēr to darījušas un bieži vien skatījušas caur pirkstiem uz to, kā komersanti, kuriem jāapsaimnieko atkritumi, pilda savas saistības.
„Caur pirkstiem” skatījusies arī atbildīgā ministrija: „ja pārkāpumi ir sistemātiski, tad kaut kas nav kārtībā ar uzraudzību”, norādīja valsts kontroliere.
Viņa pauda, ka pašvaldības neizmantoja iespēju efektīvi organizēt atkritumu apsaimniekošanu, līgumu nosacījumi nav sabalansēti, tajos prevalē komersantu, nevis iedzīvotāju intereses.
Šī pārmaksa ir veidojusies, pirmkārt, atkritumu apsaimniekotājiem piemērojot faktiskajai situācijai neatbilstošu maksas aprēķina metodiku, otrkārt, atkritumu šķirošanas līniju apsaimniekotājiem nepamatoti iekasējot dabas resursu nodokli.
Pirmā problēma – nepareizas pārrēķina metodikas no svara uz tilpuma vienībām piemērošanas rezultātā 25 pašvaldību atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, ir pārmaksājuši 2 076 380 eiro, secināja Valsts kontrole.
Iedzīvotāji maksā atkritumu apsaimniekotājiem par atkritumu kubikmetriem, savukārt apsaimniekotāju nodotie atkritumi poligoniem tiek nosvērti tonnās. Tādējādi, izrakstot rēķinus, atkritumu apsaimniekotājiem tonnas ir jāpārrēķina uz kubikmetriem. Ir atkritumu apsaimniekotāji, kuri, veicot pārrēķinu, piemēro faktiskajai situācijai neatbilstošu koeficientu, tas ir - pieņem, ka viens kubikmetrs atkritumu sver vairāk nekā patiesībā. Rezultātā no iedzīvotājiem savākto atkritumu svars tiek mākslīgi palielināts un iedzīvotāji maksā par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu.
Lai to novērstu, VK ir ieteikusi pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem mērījumu rezultātā noteikt faktiskajai situācijai atbilstošus koeficientus, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pilnveidot normatīvo regulējumu, izslēdzot nepamatotu aprēķinu iespēju.
Otrs pārmaksas iemesls – lai arī sadzīves atkritumu šķirošanas līniju darbības rezultātā ir būtiski samazinājies poligonos apglabājamo atkritumu daudzums, kas ir pozitīvi vērtējams fakts, šķirošanas līniju īpašnieki turpina iekasēt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu arī par sašķirotajiem, bet poligonos neapglabātajiem atkritumiem, tādējādi klientiem liekot pārmaksāt 1 570 961 eiro. Šī problēma ir konstatēta 44 pašvaldībās, kurās radītie atkritumi tiek pāršķiroti atkritumu šķirošanas līnijās.
Vēl viena problēma ir tā, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi vairumā gadījumu nenodrošina iedzīvotāju interešu aizstāvību un efektīvu pakalpojuma organizēšanu.
Piemēram, pašvaldību līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem neparedz kvalitātes prasības un līgumsodus par saistību neizpildi, ne vienmēr nosaka kārtību atkritumu maksas pārskatīšanai un iedzīvotāju informēšanai par veiktajām izmaiņām.
Savukārt atkritumu apsaimniekotāju līgumi ar iedzīvotājiem būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās, tajos ir virkne netaisnīgu un klientiem nelabvēlīgu noteikumu, piemēram, nesamērīgas soda naudas par sīkiem pārkāpumiem, apsaimniekotājiem pastāv iespēja vienpusēji mainīt līguma nosacījumus un citi.
VK iesaka VARAM normatīvajos aktos noteikt līgumos iekļaujamās minimālās prasības, paredzot sabalansētas abu pušu tiesības un pienākumus.
VK vērš uzmanību arī uz to, ka izlasē iekļautajās pašvaldībās vidēji 56% individuālo māju iedzīvotāju nav noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tas nozīmē, ka līgumus nenoslēgušie iedzīvotāji vai nu piesārņo vidi, vai arī tos izmet citu iedzīvotāju konteineros. Tas savukārt nozīmē, ka līgumus noslēgušie iedzīvotāji ir spiesti maksāt arī par līgumus nenoslēgušajiem iedzīvotājiem. Savukārt pašvaldības nepietiekami pilda savas funkcijas, jo pašvaldību pienākums ir nodrošināt, lai visi iedzīvotāji noslēgtu atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
Revīzijas rezultātā ir sagatavoti 12 ziņojumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai; astoņām pašvaldībām – Aizkraukles novada pašvaldībai, Cesvaines novada pašvaldībai, Jelgavas pilsētas pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Lubānas novada pašvaldībai, Neretas novada pašvaldībai, Preiļu novada pašvaldībai un Vārkavas novada pašvaldībai; trīs atkritumu poligonu apsaimniekotājiem – SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”, SIA „Vidusdaugavas SPAAO” un SIA „ZAAO”.
Jau ziņots, ka divarpus gadu laikā iedzīvotāji par atkritumu apsaimniekošanu krietni pārmaksājuši, secinājusi Valsts kontrole pēc apjomīgas revīzijas par to, kā tiek organizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana.
Jau iepriekš vairākkārt ziņots par iedzīvotāju sūdzībām un konkurences problēmām atkritumu apsaimniekošanā dažādās pašvaldībās. Tā šogad janvārī Jūrmalas dome nolēma mainīt atkritumu apsaimniekotāju pašvaldībā, jo iepriekšējais vēlējies būtiski paaugstināt maksu par pakalpojumu.
Tāpat vēstīts par to, ka jau vairākus gadus Rīgai ir pienākums reformēt atkritumu nozari, taču domnieki nav sadūšojušies to darīt.
