VK: Valsts pārvaldē pamazām atgriežas «treknie gadi» (18:45)

Valsts pārvaldē atgriežas „treknie gadi”, un valsts iestādes labprāt tērē naudu izklaidēm un līdzekļus, kas paredzēti vieniem mērķiem, tērē citiem, pirmdien žurnālistiem atzina Valsts kontroles (VK) padomes locekle Mairita Salgrāve.

Valsts kontrole secinājusi, ka pērn valsts iestādes nelietderīgi vai nepamatotiem un neparedzētiem mērķiem izmantojušas 1,48 miljonus eiro. Dažas iestādes izcēlušās ar īpašu izdomu un vērienu.Valsts kontrole nupat pabeigusi finanšu revīziju 26 ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, kā arī to pakļautībā esošajā institūcijās. „Tās ir tās revīzijas, kas dod mums iespēju paskatīties uz procesiem kopumā valstī, kā ir tērēta nodokļu maksātāju nauda,” stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa stāstīja, ka 25 gadījumos atzinumi par pērno gadu tika sniegti bez iebildēm. No tiem gan sešos gadījumos bija būtiski tiesību normu pārkāpumi. Vienīgo atzinumu ar iebildēm saņēmusi Veselības ministrija. Tās pakļautībā esošā Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests decembrī bija veicis nepamatotus avansa maksājumus - attiecīgi vairāk kā trīs miljonu un gandrīz viena miljona latu apmērā. Tomēr šīs nav vienīgās iestādes, kas gada beigās steidz iztērēt naudu, lai gan pakalpojumus saņems tikai nākamajā vai pat aiznākamajā gadā. Tas neatbilst prasībai par līdzekļu ekonomisku izlietošanu paredzētajiem mērķiem. „Šo avansu izmaksa, mūsuprāt, ir bīstama tendence, jo avansu maksājumu apmēri, salīdzinot šo maksājumu apmērus 2013. gadā ar 2012. gadu, tad tiem ir tendence būtiski pieaugt,” saka Krūmiņa.

„Jāsaka, ka dažu valsts pārvaldes institūciju apetīte ir uzlabojusies. Ja pērn mēs runājām par zemeņu kūku gadījumiem, tad tagad te ir jāsaka, ka nākuši klāt gan semināri pilīs, gan koncepciju apspriešana dārgos restorānos,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ar īpašu vērienu un izdomu savus izklaides pasākumus par budžeta līdzekļiem rīkojies Valsts meža dienests.

„Valsts meža dienesta 20. gadadienas svinības sākotnējo 3000 latu vietā izmaksājušas 10 000 latu. Daži gadījumi izceļas ar īpašu organizatoru izdomu. Piemēram, jau pieminētais VMD ir rīkojis ar medību procesa uzraudzību saistītās profesionālās sacensības. Pasākumā kopumā izlietoti 9000 latu. Dalībnieki sacentušies, piemēram pavāru cīņā, medību uzraudzībā no braucoša transportlīdzekļa, meža volejbolā un loka šaušanā,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

Viņa norādīja arī, ka par Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas pārkāpumiem ir informēta Ģenerālprokuratūra. Par citiem iepirkumu pārkāpumiem un interešu konfliktiem paziņots arī KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojam. Ievērojama negatīva tendence valsts iestādēs ir par lielām summām pirkt liekus juridiskos un konsultāciju pakalpojumus. „Publiskām personām ir aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumu  pirkšanu gadījumos, kad šo jautājumu risināšana ietilpst pašas iestādes darbinieku kompetencē,” klāsta Krūmiņa

Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis stāsta, ka šāda norma spēkā stājusies 2010. gadā, bet trīs gadu laikā tā dzīvē nav ieviesta - pārbaudot iestādes izlases veidā, šādi tērējušās 96.

Vēl arvien no fiziskām un juridiskām personām tiek pirkti pakalpojumi tādu jautājumu risināšanā, kas ietilpst pašas iestādes darbinieku kompetencē un, saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto amatu klasifikāciju, viņu pienākumos. Neapstrīdams līderis konsultāciju pakalpojumu pirkšanā ir finanšu ministrijas resors, kurā četrās pārbaudītajās iestādēs kopā ir noslēgti līgumu par 366 981 latu.

Šādu pakalpojumus drīkst pirkt tad, ja nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi, kas nav pa spēkam darbiniekiem. Valsts kontrolei nav radusies pārliecība, ka iestāžu pārstāvēšana tiesā vai starptautisko normatīvo aktu ieviešana vietējā tiesību sistēmā būtu uzskatāmas par ekspertīzēm. „Gribas uzdot jautāju - vai mūsu konstatētais liecina par valsts pārvaldes sagurumu? Vai ierēdņu sagurums ir pietiekošs iemesls, lai valsts pārvaldes amatpersonu kompetencē ietilpstošu jautājumu risināšanu pirktu no pakalpojumu sniedzējiem, vienlaicīgi saglabājot šiem ierēdņiem arī algas?” retoriski jautā Ērglis.

Revīzijā īpaša uzmanība pievērsta arī administratīvajiem izdevumiem. To veidi normatīvajos aktos šobrīd nav definēti, tāpēc iestāžu vadītājiem ir dažāda izpratne par kolektīvo un reprezentācijas pasākumu lietderību. Piemērus sniedz VK padomes locekle Inga Vārava.„Iestādēs tiek apmaksāti izdevumi par ziediem telpu dekorēšanai, pārtikas produktiem biroja reprezentācijas vajadzībām, turklāt dažāda mēroga sanāksmes un semināri ir organizēti pat pilīs un viesnīcās,” saka Vārava.

Finanšu revīzijās apskatīja arī, kā izlietoti ES prezidentūras nodrošināšanai atvēlētie budžeta līdzekļi. Padomes locekle Marita Salgrāve paskaidro, ka bez 60 miljoniem eiro prezidentūras gadā, pērn un šogad piešķirta sagatavošanās nauda līdzīgā apjomā.

„Mūs uztrauc tieši šī sagatavošanās nauda. Un mēs ļoti būtu gribējuši redzēt, ka šī sagatavošanās nauda tiek tērēta tiešām prezidentūras sagatavošanai, bet nevis uzskatīta par vēl vienu naudas maciņu, no kura pasmelties, lai kādu brīdi padzīvotu zaļāk, un lietotu šo finansējumu savu standarta funkciju veikšanai,” norāda Salgrāve.

Valsts kontrole vērsīsies Ministru kabinetā, aicinot turpmāk stingrāk reglamentēt prezidentūras izdevumus. Pagājušā nedēļā valdībā izskatītie prezidentūras finansējuma izlietošanas vadlīniju grozījumi nepatīkami pārsteiguši Valsts kontroli, jo tie ļauj vēl elastīgāk rīkoties ar šiem līdzekļiem.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti