Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.
VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.
2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā valsts akciju sabiedrība „Latvijas Loto”, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.
Valsts drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību tikai likumā noteiktos gadījumos. VK norāda, ka „Latvijas Loto”, kā valsts kapitālsabiedrībai, pašlaik ir izvirzīti tikai finanšu mērķi - apgrozījuma un tirgus daļas palielināšana, līdzīgi kā jebkuram citam komersantam. FM kā „Latvijas Loto” kapitāldaļu turētāja nav noteikusi „Latvijas Loto” sociālos mērķus, kas, iespējams, pamatotu valsts iesaisti komercdarbībā.
Bez mērķtiecīgas nozares politikas nav saprotams, kāpēc tieši valsts līmeņa izložu organizēšanā ir nepieciešams augstāks kvalitātes standarts un to organizēšana jāuztic valsts kapitālsabiedrībai, jo izlozes kopumā aizņem tikai 9% no tirgus. Sabiedrībai nav iespēju pārliecināties par „Latvijas Loto” misijā noteikto uzņēmuma īpašo lomu sabiedrībai svarīgu projektu īstenošanā.
„Latvijas Loto” ziedojumi tiešā veidā bērnu labklājībai, veselībai un izglītībai nepārsniedz 1% no iepriekšējā gada peļņas, kas ir būtiski mazāk par citu vai neatšķiras no citu komersantu ziedojumiem.
Turklāt 2013.gadā 11% no labdarībai atvēlētās naudas ziedoti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.
Laikā, kad Latvija ir izteikusi vēlmi iestāties EDSO un šī mērķa sasniegšanai ievērot EDSO noteiktos kapitālsabiedrību labas pārvaldības principus, „Latvijas Loto” valdes locekļu skaits ir ticis palielināts, neizvērtējot esošās valdes darba rezultātu un darba optimizācijas iespējas, kā arī neesot skaidrībai par jaunajiem valdes locekļiem uzticamo uzdevumu nepieciešamību. Jaunajiem valdes locekļiem ir arī atļauts apvienot amatus, turklāt viens no tiem strādā pilna laika darbu citā valsts institūcijā.
„Latvijas Loto” meitas uzņēmuma SIA „Latloto nams” („Latloto nams”) komercdarbībā savukārt saskatāmi aspekti, kas liek apšaubīt minētā meitas uzņēmuma pastāvēšanas lietderību. „Latloto nams” sākotnēji tika dibināts mātes uzņēmuma nekustamo īpašumu apsaimniekošanai, bet pašlaik iepērk arī mantu laimestus mātes uzņēmuma vajadzībām.
Meitas uzņēmums „Latloto nams” laimestus iegādājas no piegādātājiem ar atlaidi, savukārt tālāk šos laimestus pārdod mātes uzņēmumam „Latvijas Loto” par mazumtirdzniecības tirgus cenu, atlaidi nepiemērojot. 2011.-2013.gada laikā „Latloto nams” šādi ir guvis papildu ieņēmumus 132 014 eiro apmērā, un šis komercdarbības virziens veido 84% no meitas uzņēmuma ieņēmumiem.
Šādi organizēta „Latvijas Loto” mantu laimestu iegāde neatbilst patērētāju interesēm, jo, mātes uzņēmumam pašam iegādājoties mantu laimestus ar atlaidi, izložu dalībniekiem tiktu nodrošināts lielāks mantu laimestu klāsts.
Apsaimniekojot mātes uzņēmuma nekustamos īpašumus – trīs īpašumā esošas ēkas un 13 nomātus īpašumus, meitas uzņēmums piesaista arī mātes uzņēmuma darbaspēka un finanšu resursus. Valsts kontrole iesaka „Latvijas Loto” atbildīgi izvērtēt tā meitas uzņēmuma darbības efektivitāti un, iespējams, lemt par tā likvidēšanu.
Revīzija notika FM, VAS „Latvijas Loto” un VAS „Latvijas Loto” meitas uzņēmumā SIA „Latloto nams” un aptvēra laika posmu no 01.01.2011. līdz 31.12.2013.
