Tāpat ir arī virkne neatbildētu jautājumu, kas neļauj sniegt gala vērtējumu. Dreimane saņēmusi pārmetumus par ierēdņu darba kvalitāti, ka tie šķērdē nodokļu maksātāju naudu. Savas darbības vērtējumu sniegt radio viņa atteicās. Gan vērtēšanas komisija, gan valsts pārvaldes eksperti atzinīgi analizē kancelejas vadītājas līdzšinējo darbību, taču saredz arī trūkumus. Vērtēšana turpināsies marta beigās.
Ceturtdien premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā speciāla komisija sanāca vērtēt pašreizējās Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes paveikto darbu. Komisijas sēde bija slēgta, un tajā Dreimane uzstājās ar prezentāciju par paveikto darbu, bijušas arī diskusijas.
Viens no komisijas locekļiem, premjerministres biroja vadītājs Ringolds Arnītis norāda, kāpēc vērtēšana pagaidām beigusies bez rezultātiem: „Pirmkārt, mums divi komisijas locekļi bija apslimuši, tas ir viens no argumentiem. Otrkārt, mēs ilgi debatējām, un Dreimanes kundze prezentēja savu veikumu šo gadu laikā. Vienā otrā jautājumā nav pietiekami izdarīts tas, ko varbūt mēs gribētu. Tā bija vairāk filozofiska diskusija, saistīta ar Ministru prezidentes šā rīta tikšanos ar uzņēmējiem. Uzņēmēji teica, ka valsts pārvaldē ierēdņu kvalitāte samazinājusies. Un arī, teiksim tā, uzņēmējus uztrauc tas, kādā veidā ir iespējami tādi projekti kā „Expo” un Skolas.lv. Tur radās arī daži papildu jautājumi, ar kuriem mēs gribam iepazīties.”
Straujumas padomniece Aiva Rozenberga atzīst, ka jāsagatavo papildu atbildes uz jautājumiem, taču par tiem vairāk nestāsta: „Ir nepieciešama vēl papildu informācija, tāpēc šī novērtēšana turpinās. Šobrīd procedūras gaitā nebūtu korekti to komentēt. Tad, kad procedūra būs beigusies, tad būs zināmi arī rezultāti.”
Pati Dreimane komentēt savu darbu Latvijas Radio atteicās. Tikmēr kancelejas vadītājas centienus veicināt profesionālismu publiskajā sektorā un likumdošanas pilnveidi, kas attiecas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību, atzinīgi vērtē „Providus” pētnieks Valts Kalniņš: „Viņu izstrādātie normatīvie grozījumi attiecībā uz iestāžu vadītāju atlasi, gan valsts kapitālsabiedrību valžu locekļu atlasi bija vērsti uz profesionālākas atlases veicināšanu. Otrs darbības virziens ir mēģinājumi pilnveidot likuma rāmi attiecībā uz KNAB. Arī šajā virzienā es redzu mēģinājumu diezgan racionāli rast konkrētus risinājumus konkrētām problēmām, kuras Valsts kanceleja ir saskatījusi KNAB situācijā.”
Centienus mazināt birokrātijas slogu novērtē arī valsts pārvaldes eksperte Inese Voika. Vienlaikus viņa atzīst, ka ir aspekti, kas Valsts kancelejas vadītājas darbībā ir neapmierinoši. „Mums ir bijuši gadījumi, kad pēc sabiedriskās apspriedes ceļā uz Ministru kabinetu, dokumentā tiek ierakstīts, ka sabiedrības konsultācija nav nepieciešama. Sabiedriskās apspriedes notiek formāli un netiek ņemtas vērā. Lietas tiek kārtotas ar steigu, un kaut kas ir jāvirza tāpēc, ka tas ir steidzami, apejot šobrīd noteikto procedūru. Es viņu vairāk redzu kā tādu izpildpersonu, nevis spilgtu valsts līderi,” saka Voika.
Valsts kancelejas vadītājas paveikto vērtē ik pēc diviem gadiem. Elita Dreimane šajā amatā ir kopš 2011.gada, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis („Vienotība”). Vērtēšanas komisijas sarunas turpināt plānots marta beigās pēc Dreimanes atgriešanās no atvaļinājuma.
