VK uzmana «izšķērdīgo» iestāžu taisnošanos un plāno jaunas revīzijas

Valsts kontrole (VK) apkopo izšķērdīgus tēriņus pieļāvušo iestāžu vadītāju taisnošanos par revīzijās konstatēto, un, balstoties uz tiem, plānos arī rūpīgas revīzijas šajās iestādēs, teikts VK paziņojumā medijiem.

Pēc revīzijas ziņojumu publiskošanas par vairāku valsts iestāžu atgriešanos pie „trekno gadu” paradumiem VK vēro iestāžu vadītāju reakciju uz revīzijās konstatēto, lai gūtu pārliecību par to, vai VK sniegtie ieteikumi ir izprasti un tiks novērsti.

Dažu iestāžu vadītāju izteikumi jau šajā brīdī ļauj plānot skrupulozas pārbaudes šajās iestādēs arī nākamajā gadā, norāda VK.

Piemēram, Valsts meža dienests 2013. gada jūlijā organizēja ar medību procesa uzraudzību saistītas profesionālās sacensības ar mērķi „attīstīt nodarbināto profesionālās iemaņas medību procesa un ar to saistīto darbību uzraudzībā, stiprināt citu sadarbības institūciju izpratni par to, kā arī uzlabot šim darbam nepieciešamo fizisko sagatavotību”.

Pasākuma faktiskie izdevumi bija 9371 lats un iekļāva ne tikai stadiona un teritorijas nomu dzīvošanai ar labierīcībām, un šautuves sporta kompleksa izmantošanu, bet arī vairāk nekā 1200 latus reprezentācijas suvenīriem (kabatas lukturīšiem, ceļojumu somām, automašīnas spilveniem).

Pasākumā kopumā piedalījās 510 dalībnieki (334 dalībnieki komandu sacensībās, no tiem 74 uzaicinātie viesi, 29 tiesneši, palīgi un 147 līdzbraucēji), no kuriem tikai 13 jeb 3% dalībnieku ir tieši saistīti ar medību uzraudzību (četri vecākie inspektori medību jautājumos, deviņi virsmežniecību inženieri medību jautājumos). Pastarpināti ar medību uzraudzību ir saistīti arī 26 vecākie mežziņi, tātad ar medību uzraudzību un fizisko sagatavotību tieši vai netieši ir bijuši saistīti 8% pasākuma dalībnieku. Savukārt, pārējo 92% dalībnieku darba ikdiena ir attāla no medību uzraudzības.

„[..]vai meža volejbols un pavāru cīņa pilnveido medību uzraugu prasmes? Un vai medību uzraugiem pašiem arī būtu jāpilnveido savas makšķerēšanas un šaušanas prasmes, tajā skaitā arī šaušanā ar loku?” retoriski jautā VK.  

„Ir nedaudz dīvaini vērot, ka tieši tajās iestādēs, kuras visskaļāk „raud” par trūkstošo finansējumu, iezīmējas šādu pasākumu rīkošanas tendences,” norāda VK.

„Turklāt tas nav godīgi pret to iestāžu vadītājiem, kuri arī labprāt organizētu kolektīvos pasākumus darbinieku motivācijas nolūkā, bet to atturas darīt, jo apzinās, ka, pirmkārt, normatīvie akti ir jāievēro, bet, otrkārt, - iestādei piešķirtais finansējums nav personiskie līdzekļi, bet nodokļu maksātāju nauda,” uzsver Valsts kontrole.

Tāpēc VK aicina likumdevēju un izpildvaru lemt par šādu pasākumu rīkošanas nepieciešamību, nosakot pamatprincipus un vienādus spēles noteikumus visiem.

Jau ziņots, ka  Valsts kontrole secināja – valsts pārvaldē atgriežas „treknie gadi”, un valsts iestādes labprāt tērē naudu izklaidēm, un līdzekļus, kas paredzēti vieniem mērķiem, tērē citiem. Valsts kontrole secināja, ka pērn valsts iestādes nelietderīgi vai nepamatotiem un neparedzētiem mērķiem izmantojušas 1,48 miljonus eiro. Dažas iestādes izcēlušās ar īpašu izdomu un vērienu. Valsts kontrole nupat pabeigusi finanšu revīziju 26 ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, kā arī to pakļautībā esošajā institūcijās.

Straujuma jau pauda, ka valsts iestāžu tēriņi izklaidēm nav pieļaujami.

 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti