Dienas notikumu apskats

Konkursā par VID ģenerāldirektora amatu sacentīsies trīs finālisti

Dienas notikumu apskats

Eiroparlamentārieši lems par vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu

Mediju uzraugi nepietiekami pārvalda sabiedrisko pasūtījumu, izpētījusi Valsts kontrole

VK: Sabiedriskie mediji pārāk paļaujas uz valsts naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību naudas piešķiršanā, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība un skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība. Šādus secinājumus Valsts kontrole (VK) izdarījusi pēc lietderības revīzijas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio par 2016., 2017. gadu. Gan LTV, gan Latvijas Radio norāda, ka investīcijas ilgtermiņā pie esošās finanšu situācijas nav iespējamas.

ĪSUMĀ:

  • LTV un Latvijas Radio neplāno pietiekamus ilgtermiņa ieguldījumus.
  • Sabiedriskie mediji pārāk paļaujas uz naudas piešķiršanu no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
  • NEPLP nav skaidras vīzijas ne par nozari, ne sevi. Vienlaikus VK norāda, ka NEPLP uzraudzīt pašam sevi ir aplami.
  • Valsts zaudē naudu, NEPLP nesakārtojot līgumattiecības ar AKKA/LAA.
  • LTV un Latvijas Radio nav vienlīdzīga, taisnīga un pamatota darba samaksa.
  • Abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai.
  • LTV nav atjaunojusi cenrādi maksas pakalpojumiem kopš 2013.gada.
  • Pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana.
  • Latvijas Radio lielāko daļu VK ieteikumu jau ieviesis, bet ilgtermiņa ieguldījumiem naudas nepietiek.
  • LTV arī jau sāk pildīt VK ieteikumus un vēlas kopīgi pētīt sabiedrības vajadzības, savukārt tehnoloģiju nomaiņai naudas nav.
  • NEPLP sākusi risināt daļu VK identificēto problēmu, bet detalizētu informāciju sola trešdien.

VK revīzijā konstatējusi, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 

Lai gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017. gadā sasniedzot 19,2 miljonus eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no kopējiem ieņēmumiem 2017. gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi - 10%. Arī šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti vairāk nekā 414 tūkstoši eiro, lai novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera sistēmu. VK ieskatā, tie ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.

Arī Latvijas Radio 2017. gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181 tūkstoti eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi. Latvijas Radio 2018. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 175 tūkstošu eiro finansējums, lai veiktu aparātu centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi. VK uzskata, ka, piekopjot šādu saimniekošanas taktiku,

LTV un Latvijas Radio darbība var tikt apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Revīzijas laikā LTV un Latvijas Radio ir norādījuši, ka to finansējums ir viens no mazākajiem Baltijas valstīs.

Sabiedriskajiem medijiem un NEPLP nav redzējuma par attīstību

Revīzijas secinājumos VK atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātajā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, tostarp nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas.

NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi - sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. VK uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai to novērstu, VK rosina attiecīgās funkcijas nodalīt.

NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/ Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA), kuras ilgstoši nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus. Nevienojoties par atlīdzību apmēru, LTV veic ikmēneša maksājumus AKKA/LAA 15 tūkstošu eiro apmērā. Šīm neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme uz valsts budžetu, uzskata VK.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016. gadā gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā, bet 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016. gadā tie bijuši 28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – 19% jeb gandrīz 96 tūkstoši eiro.

Abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.

VK arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013. gada.

Sabiedriskajā pasūtījumā nepēta sabiedrības intereses

Tāpat VK norādījusi, ka sabiedriskais pasūtījums realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās. Tā plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no NEPLP, gan no LTV un Latvijas Radio. VK uzskata, ka  sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.

VK novērojusi, ka pašlaik raidījumu tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem, ir pielāgots esošajai sabiedrisko mediju struktūrai un personālam LTV un Latvijas Radio, nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām.

VK revīzijā secinājusi, ka pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana. Pat ja šis tests LTV un Latvijas Radio tiek veikts, tas notiek tikai daļēji. NEPLP nav noteikusi kārtību, kādā šie testi būtu veicami, tādēļ sabiedriskie mediji sabiedriskā labuma testu veic neregulāri un ierobežotā apjomā. VK revīzijā konstatēja, ka jau 2012. gadā NEPLP bija skaidra, citu valstu labajā praksē balstīta izpratne par sabiedriskā labuma testa organizēšanas pieeju, bet pašlaik tā netiek attīstīta un izmantota.

Lai gan sabiedriskais pasūtījums formāli tiek veidots sasaistē ar NEPLP izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām, tomēr pamatā to veido raidījumu programmu saraksts, kas sagrupēts pēc redakcijām, tēmām un kanāliem. NEPLP izveidotā sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai atskaitītos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, bet tā nav pietiekama, lai novērtētu, vai sabiedriskais pasūtījums tiek ekonomiski īstenots, jo nav pieejama skaidra un pilnīga informācija par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām.

Abiem sabiedriskajiem medijiem - LTV un Latvijas Radio - ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV - atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Tas neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.

Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana  netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un  2017. gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā, šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Latvijas Radio VK ieteikumus pilda, bet ilgtermiņa ieguldījumus atļauties nevar

Valsts kontroles revīzijas secinājumi ir nepatīkami, bet ne pārsteidzoši – konstatētās nepilnības par 2016. un 2017. gadu ir bijušas Latvijas Radio valdes dienaskārtībā jau kopš stāšanās amatā pērnā gada oktobrī, informēja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Pašlaik esot apstiprināta Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģija, pavasarī ieviesta jauna darba samaksas sistēma, sakārtoti sponsorēšanas un reklāmas jautājumi, tāpat pasūtīta jauna metodoloģija raidījumu vērtēšanas kārtībai. Tālāka procesu sakārtošana paredzēta jaunajā Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā, tostarp sadarbojoties ar LTV un NEPLP.

"Diemžēl viens no deviņiem ieteikumiem ir nepatīkams pārsteigums, kas vērtējams kā sistēmiska kļūda, prasot apjomīgu darbu un, iespējams, arī papildu līdzekļus – Latvijas Radio līdz 2019. gada decembrim būs jāpārrēķina 2016. un 2017. gadā norādītās piemaksas par virsstundu darbu. Valsts kontrole, izlases kārtā pārbaudot piemaksu aprēķinu par virsstundu darbu, aplēsusi, ka Latvijas Radio, iespējams, nav izmaksājis ap 37 tūkstošiem eiro par virsstundu darbu, tostarp darbu brīvdienās un svētku dienās. Šī konstatācija skaidrojama ar iepriekšējos gados Latvijas Radio neveiksmīgi pielietoto interpretāciju, ka piemaksas par papildu darbu jau iekļauj samaksu par virsstundām. Diemžēl šī pieeja, visticamāk, nav bijusi korekta. Ja Latvijas Radio veiktais pārrēķins apstiprinās revidentu aplēsto, uzņēmums meklēs risinājumus pakāpeniskai saistību izpildei pret saviem darbiniekiem," informēja Latvijas Radio.

Savukārt ieteikums - plānot ikgadējo ilgtermiņa nolietojumu un veikt investīcijas vismaz 10% apmērā no kopējiem ieņēmumiem – Latvijas Radio valdes ieskatā pie esošās finanšu situācijas ir neiespējams. 

"Aptuveni 90% no Radio budžeta tiek izlietoti atlīdzībai, apraides nodrošināšanai un autortiesību maksājumiem, bet atlikusī daļa knapi sedz tekošos maksājumus - ēkas uzturēšanas izmaksas, komunālos pakalpojumus, transportu, minimālas licenču un programmatūras izmaksas. Sabiedrisko mediju hroniskais līdzekļu trūkums gadu desmitiem nav ļāvis plānot investīcijas. Lielākā daļa pieprasījumu tehnikas atjaunošanai, IT sistēmu attīstībai un ēkas renovācijai budžeta prioritāšu izvērtēšanas kontekstā ir noraidīti," uzsvēra Klapkalne. 

LTV vēlas kopīgi pētīt sabiedrības vajadzības un norāda, ka naudu tehnikas nomaiņai atrast būtu grūti

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, komentējot VK revīziju, vērsa uzmanību uz to, ka uzraugs licis paskatīties uz sabiedriskajiem medijiem - to plānošanas un attīstības jautājumiem - no cita skatupunkta, aktualizējot jautājumus par finanšu pietiekamību, tehnoloģisko attīstību un sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību, nevis tikai pievēršoties satura konkurētspējai.

Arī LTV jau veikusi virkni uzlabojumu - aktualizēti izcenojumi, un kopš šī gada 1. janvāra darbojas pilnveidotā darba samaksas sistēma.

LTV valdes loceklis satura attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs savukārt norādīja, ka LTV gatava kopā ar NEPLP strādāt pie visaptveroša un vienota sabiedriskā labuma testa izveides, lai noteiktu sabiedriskā pasūtījuma izpildi nākotnē. Ņesterovs norādīja, ka LTV jau kopš 2014. gada katru gadu veic izpēti par sabiedrības vajadzībām mediju satura jomā, kā arī sabiedriskā labuma testa mērījumus.

Saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumiem LTV valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos Ivars Priede uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir izdevumu plānošana tehnoloģiju nomaiņai un mājas uzturēšanai.

"Šādu plānu izstrādāt mēs varam, tomēr tā īstenošana, nesaņemot papildu finansējumu, ir ļoti sarežģīta. Šobrīd LTV līdzekļu, kas būtu paredzēti tieši šādām vajadzībām, nav, tādēļ pie nemainīga finansējuma apjoma papildu līdzekļi varētu būt jāmeklē satura budžetā. Tas attiecīgi radītu strauju konkurētspējas kritumu un samazinātu sabiedriskās televīzijas auditoriju, jo ciestu oriģinālsatura apjoms un kvalitāte," skaidroja Priede.

Savukārt NEPLP portālam LSM.lv atbildēja, ka ir iepazinusies ar VK ziņojumu un izsaka pateicību par apjomīgo situācijas analīzi, kurā daļa iezīmēto problēmu ir padomē identificētas un sāktas risināt. Par reformu gaitu un tālākajām rīcībām NEPLP sola informēt preses konferencē trešdien, 24.oktobrī.

Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai 2017. gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet LTV - 14,5 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti