Viņa pauda, ka aizvadītais gads VK bija dinamisks un rezultatīvs, auditori snieguši ļoti daudz ieteikumu sistēmas sakārtošanai un likumu grozījumiem, un 85% ieteikumu ir ieviesti, kas palīdz palielināt budžeta ieņēmumus un samazināt budžeta izdevumus.
VK arī uzsākusi jaunu projektu, izvērtējot rezultātus nozarēs, aprēķinot ieteikumu ieviešanas finansiālos ieguvumus, un „summas ir lielas, mērāmas miljonos eiro”, turklāt tās nav tikai VK iedomas - aprēķini saskaņoti ar ministrijām, stāstīja Krūmiņa.
Ieguvumi ir vairākās nozarēs, gan labklājības un veselības jomās, Zemkopības ministrijas pārraudzītajās programmās un citās, taču precīzu summu Krūmiņa pagaidām nenosauca, solot, ka VK visus aprēķinus pabeigs un publiskos nākamā gada sākumā.
Tiesa, ir arī iestādes, kas nesteidzas ieklausīties revīzijas secinājumos, piemēram, Rīgas Brīvosta pēc ilgiem strīdiem ar Valsts kontroli nu ieviesa 21 no 23 ieteikumiem.
Krūmiņa norādīja, ka VK šogad arī aktīvi strādāja pie amatpersonu atbildības par budžeta līdzekļu izlietošanu, jo „nav diez ko spoži mūsu valstī ar amatpersonu atbildību”. Ir grozīti likumi un ministrijas informē VK par amatpersonu atbildības izvērtēšanu, savukārt auditori arī pieprasa ziņas par gadījumiem, kas VK ieskatā, nav pietiekami izvērtēti.
Krūmiņa stāstīja, ka uzlabojusies arī sadarbība ar policiju un prokuratūru, šogad „esam pārgājuši no akmentiņu mētāšanas viens otrā dārziņā” uz sadarbību, VK uzklausīja arī likumsargu vēlmes, kā var palīdzēt viņu darbā, piemēram, revīzijā laikā iegūstot atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, vēršot uzmanību uz konkrēto personu atbildību un iespējamiem pārkāpumiem.
