VK: Pašvaldības kultūras un sporta pasākumiem naudu tērē bez plāna

Kultūras, sporta un atpūtas pasākumiem pašvaldības atvēl 8-12% no sava budžeta, taču tās nedefinē mērķus, ko grib ar šiem pasākumiem sasniegt, līdz ar to ir grūti izvērtēt šādu tēriņu lietderību, secināja Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas 13 pašvaldībās. 

Revidenti pārbaudīja Cēsu novada, Talsu novada, Bauskas novada, Tukuma novada, Limbažu novada, Dobeles novada, Salaspils novada, Siguldas novada, Ērgļu novada, Skrīveru novada, Nīcas novada, Balvu novada, Rēzeknes pilsētas pašvaldību  kultūras, sporta un atpūtas pasākumu tēriņu ekonomiskumu un efektivitāti.

VK secinājums  - ja nav precīzi definēta mērķa, grūti plānot darbības tā sasniegšanai; vēl grūtāk tās pārbaudīt un piešķirt kādu lietderības koeficientu.

Revidenti atzīat, ka kultūras, atpūtas un sporta pasākumi pašvaldībās notiek, nereti pat ļoti interesanti un plaši apmeklēti, taču to devums pašvaldības mērķu sasniegšanā nav nosakāms. Daudzās pašvaldībās nav iespējams saskatīt saistību starp izvirzītajiem mērķiem un iedzīvotājiem aktuālajām vajadzībām. Ir pašvaldības, kuras šādus mērķus vispār nav noteikušas.

Revidenti norāda, ka pašvaldību darbība kultūras, atpūtas un sporta jomā netiek plānota un pēc tam īstenota atbilstīgi iepriekš izstrādātiem plānošanas dokumentiem.

No revīzijā iekļautajām 13 pašvaldībām tikai Rēzeknes pilsētas, Cēsu un Ērgļu novada pašvaldībās visas to institūcijas 2013.gadā bija izstrādājušas gada darba plānus.

Iestāžu sagatavotie plāni ir nepilnīgi - tajos nav iekļauti visi pasākumi, paredzētajiem uzdevumiem ne vienmēr ir noteikti termiņi un atbildīgie. Plānoto pasākumu saistība ar kārtējā gada budžetu ir grūti izsekojama. Par to liecina arī atbildīgo amatpersonu attieksme pret budžeta plānošanu – finansējums tiek pieprasīts un piešķirts, nevis rūpīgi izvērtējot nākamā gada pasākumus, bet automātiski, pamatojoties uz iepriekšējā gada budžetu.

Revīzijā konstatēts, ka jomai paredzētā nauda ne tikai netiek mērķtiecīgi ieguldīta „pievilcīgas kultūrvides un sporta vides attīstībā” (kā tas vairumā gadījumu tiek deklarēts), bet arī tērēta, pārkāpjot tiesību aktus. Piemēram, slēdzot līgumus par ārpakalpojumiem gadījumos, kad konkrētie uzdevumi būtu jāveic pašvaldības darbiniekiem pašiem; sūtot darbinieku komandējumā, kas nav saistīts ar iestādes tiešajiem pienākumiem; finansiāli atbalstot dažādu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu organizētus pasākumus, bet nepārbaudot, kā līdzekļi iztērēti.

Trūkumi iekšējās kontroles sistēmā neļauj gūt pārliecību, ka pārbaudītajās pašvaldībās izdevumi 542 809 eiro apmērā ir iztērēti lietderīgi.

Šīs lietderības revīzijas laikā tika „lauzti šķēpi” par lietderības būtību. Daži pašvaldību vadītāji uzskata, ka pašvaldībām jāstrādā pilnīgi autonomi un uz tām attiecas tikai divi likumi – Satversme un Likums par pašvaldībām - un ka pārējo normatīvo aktu ievērošana un izdevumu veikšana pamatojas vadības izpratnē par lietderību.

Atsevišķās pašvaldībās dominē viedoklis, ka likumā ietvertā prasība veikt tikai lietderīgas izmaksas automātiski nozīmē, ka tā arī notiek un nevienam nekas īpaši vairs nav jāpārbauda.

Tomēr pašas pašvaldības arī pierādīja, ka var labāk, ja vien ir griba un izpratne – jau revīzijas laikā tika izstrādāti 26 tiesību akti, kas veicinās kultūras, atpūtas un sporta jomai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli.

Kopumā pašvaldībām ir sniegti 115 ieteikumi. Izpratnes veicināšanā savu artavu gatava dot arī Valsts kontrole. Tuvākajā laikā pašvaldību vadītāji tiks aicināti uz Valsts kontroles rīkotu semināru par labu pārvaldību un lietderības revīziju būtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti