ĪSUMĀ:
- Profesionālās vidējās izglītības sistēmas darbībai un attīstībai no valsts un ES fondiem 10 gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro.
- Tomēr šī izglītība nav pietiekami pievilcīga; pēdējos sešos gados nav būtiski izdevies palielināt audzēkņu interesi.
- Nepilni 40% pamatskolas absolventu turpina mācības profesionālajās vidusskolās.
- Trešdaļa no profesionālās izglītības audzēkņiem skolu nebeidz.
- 2/3 absolventu pusgadā pēc absolvēšanas turpina studijas vai sāk darba gaitas; mazāk nekā puse – apgūtajā profesijā.
- VK izgaismoja atšķirības starp darba tirgus prognozēm un profesijas iegūt gribētāju skaitu.
- Ziņojumā norādīts arī uz neefektīvu līdzekļu izlietojumu.
- IZM apņēmusies ieviest 19 VK ieteikumus un KM – 16. To plāno paveikt divos gados.
- Kopumā gan IZM pārmetumiem nepiekrīt, norādot, ka mācīties gribētāju ir daudz.
- Problēma varētu būt programmu finansēšana, informēja IZM.
Profesijā strādā mazāk par pusi
- Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību 2019./2020. mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs.
- IZM un KM padotības izglītības iestāžu izglītojamie veido 92% no topošā darbaspēka.
- Visvairāk izglītojamo ir programmu grupās “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, “Mašīnzinības” un “Dizains”. 2019./2020. mācību gadā šajās programmās mācījās 10 355 izglītojamie.
Avots: Valsts kontrole
Sistēmas pilnveidē strādājuši ļoti daudz cilvēku, sākot ar ministrijām līdz pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem. Ir pārskatīts izglītības saturs, optimizēts izglītības iestāžu tīkls, modernizēta materiāli tehniskā bāze un izveidota stabila sadarbība ar darba devējiem, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inese Kalvāne.
“Tātad šķietami padarīts daudz, resursu atvēlēts daudz, rezultātam jābūt ideālam. Un kas tad notiek – vai tad izglītība ir kļuvusi pieejamāka, pievilcīgāka un jaunieši un viņu ģimenes lemj par labu izveidei doties mācīties profesionālās izglītības iestādē?” vaicāja Kalvāne.
VK revīzijā secināts, ka profesionālā izglītība Latvijā tomēr nav kļuvusi pietiekami pievilcīgāka. Proti, kopš 2016. gada audzēkņu interese par šādu izglītību nav būtiski palielinājusies. Profesionālo izglītību pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40% skolēnu. “Tas nozīmē, ka ir risks par kvalificētu speciālistu sagatavošanu,” piebilda Kalvāne.
Turklāt VK kritiski vērtēja to jauniešu nodarbinātību, kuri ieguvuši profesionālo izglītību.
Proti, pusgadu pēc izglītības iegūšanas darbu atrod divas trešdaļas audzēkņu, bet tikai mazāk nekā puse strādā apgūtajā profesijā.
Turklāt vairāk par 30% no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār. “Lūk, to mēs saskatījām kā problēmu modernizētajā profesionālās izglītības sistēmā,” piebilda Kalvāne.
Klikšķiniet, lai palielinātu!
Vienlaikus Kalvāne atklāja, ka tas varētu liecināta arī par ēnu ekonomiku: “Tas nenozīmē, ka viņi nav atraduši darbu. Vienkārši valsts rīcībā esošie dati neliecina par to, ka audzēknis strādā iegūtajā profesijā.”
Optimizācija “ķeksīša pēc”
Par profesionālās izglītības politiku kopumā atbild Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet par profesionālo izglītību kultūras un radošo industriju jomā – KM. Valsts kontroles vērtējumā, pastāvot dalītas atbildības sistēmai un nepietiekamai iestāžu sadarbībai, valstī kopumā nav vienota profesionālās izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. Profesionālās izglītības sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma, bet demogrāfisko tendenču dēļ izglītības iestādes “cīnās par katru audzēkni”, jo tā ir arī cīņa par izglītības iestādes finansējumu un pastāvēšanu.
Laikā no 2010. līdz 2019. gadam veikta IZM profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), modernizēta izglītības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze, ieviestas modulārās izglītības programmas.
Tomēr Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka optimizācija daļā gadījumu notikusi “ķeksīša pēc”, jo optimizācijā 19 izglītības iestādes tika pārveidotas par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām, tādējādi tika mainīts vien statuss, šķietami samazinot izglītības iestāžu skaitu.
Valsts kontroles vērtējumā jaunizveidotie PIKC lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu.
Taujāta par VK atklātajiem iemesliem, Kalvāne noradīja, ka modernizācija neapšaubāmi ir bijusi, taču to nav izdevies pabeigt līdz galam.
“Izglītības programmu atvēršanas, piepildīšanas, plānošanas process – tur mēs esam veltījuši kritiskus vārdus. Un aicinām Izglītības un Kultūras ministrijas veikt uzlabojumus,” piebilda Kalvāne.
VK skatījumā bijuši mēģinājumi uzlabot profesionālās izglītības prestižu: “Kad bija uzrāviens – sākas investīcijas, atveram jaunas programmas, veicam ieguldījumus – mēs plaši klāstam, kas tad tiek sagaidīts. Ir ieviestas arī jaunas metodes – darba vidē balstītas mācības. Bet ir jautājums par to, cik pastāvīgi un mērķtiecīgi stāstām, kādas ir priekšrocības profesionālajai izglītībai, kādās profesijās vērts mācīties profesionālo izglītību, lai atrastu darbu. Nepieciešams runāt, kāpēc jaunieši izvēlas profesionālo izglītību, bet darbu nav atraduši.”
Klikšķiniet, lai palielinātu!
Izvēlas ne pieprasītākās profesijas
Tāpat VK secināja, ka popularitāti iemanto mācību programmas, kuras nebūt nav tirgū pieprasītākās. Valstī kopumā nav izveidota profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma, taču dati, uz kuriem balstās IZM valsts finansēto vietu skaitu plānošanā, aptaujājot savas jomas absolventus, Valsts kontroles vērtējumā ir maz ticami.
Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru informācijai tikai 23 % no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan IZM savos aprēķinos uzrāda 55 %.
KM iestādēs šis rādītājs ir augstāks – 38 % absolventu ir nodarbināti vai uzsāk studijas savā profesijā. Tomēr arī KM nav izveidojusi mehānismu, lai noskaidrotu kultūras un radošo industriju nozaru darba tirgus vajadzības un to izmantotu uzņemamo audzēkņu skaita noteikšanai.
Līdzās tam Valsts kontrole norāda, ka KM pārraudzībā esošajās profesionālās vidējās izglītības programmās, sevišķi ar dizaina jomu saistītajās, var veidoties būtisks darbaspēka pārpalikums, jo audzēkņu skaita dinamika neatbilst vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Tādējādi daļai no jaunajiem speciālistiem var būt grūti atrast nodarbošanos savā specialitātē.
Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju uzsākšanu augstskolās. Lai gan profesionālās kvalifikācijas eksāmenos IZM un KM izglītības iestāžu absolventi uzrāda labus rādītājus, taču centralizētajos valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi, un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem, secināja VK.
Arī neefektīvi izlietoti līdzekļi
Valsts kontroles revīzijā atklāti arī neefektīvi izlietoti līdzekļi. Kalvāne pastāstīja, ka runa ir par iekārtām un aparātiem, kas iegādāti, par izglītības procesa administratīvo organizāciju, funkciju dublēšanos.
Tāpat VK uzgājusi maksas pakalpojumus, kuri atsevišķās izglītības iestādēs tiek dotēti: “Tādējādi, iespējams, kropļojam tirgu.””
VK arī sniegusi 19 rekomendācijas IZM un 16 – KM, ko ministrijas apņēmušās ieviest divu gadu laikā.
Klikšķiniet, lai palielinātu!
IZM pārmetumiem nepiekrīt
IZM lielākoties Valsts kontroles izteiktajiem pārmetumiem nepiekrīt. Piemēram, šogad jauniešu interese par profesionālo izglītību bijusi tik liela, ka uzreiz izdevies aizpildīt visas vietas, un nebija vajadzības rīkot papildu uzņemšanu.
"Ir bērni, kas nāk pēc devītās klases ļoti dažādi. Bieži vien, kad nebija konkurss, profesionālās izglītības iestādes ņēma arī bērnus ar nepietiekamiem mācību sasniegumiem," norādīja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina.
Rēzeknes tehnikums sevi piesaka kā vienu no modernākajām izglītības iestādēm ne vien Latgalē, bet visā valstī. Pirms vairākiem gadiem tas ticis vērienīgi izremontēts un piedāvā apgūt arī tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā datorsistēmas, programmēšanas tehniķis, būvtehniķis un vēl citas.
"Latgalē tās izglītības iestādes nemaz nav tik tuvu blakus. Daugavpils ir virs 90 kilometriem. Tas ir tāds attālums, kas vairs nerada savstarpēju konkurenci. Jāsaprot vēl tas, ka Rēzeknes tehnikums ir izveidots, apvienojot apkārt esošās sešas profesionālās izglītības iestādes," norādīja Rēzeknes tehnikuma direktore Benita Virbule.
Ģimenes apstākļi, reizēm darba gaitu uzsākšana pirms centralizēto eksāmenu kārtošanas, esot galvenie atbiruma iemesli.
Ministrijā arī noraida pārmetumus par naudas tēriņiem, kas bijuši velti, jo speciālisti darba tirgū beigās nenonāk. Gintaute-Marihina minēja arī šādu piemēru – dizaina programmas absolvents var būt veiksmīgs apģērbu veikala darbinieks:
"Viņš ir apguvis apģērba dizaina profesiju, un tādā veidā viņš varbūt ne tiešā veidā strādā šīs nozares uzņēmumā, bet patiesībā viņš savas profesionālās kompetences izmanto šajā uzņēmumā. Ir arī atvērtais darba tirgus. un ļoti daudzi jaunieši izvēlas tālāk studēt vai strādāt citās dalībvalstīs."
Pagaidām sasniegt ambiciozo mērķi – panākt, ka vismaz puse 9. klašu absolventu izvēlas profesionālo izglītību – nav izdevies. Uz to tiecoties.
IZM problēmu saskata programmu finansēšanā
IZM paziņojumā medijiem noradījusi uz OECD ziņojumu “Education at a Glance 2020”. Saskaņā ar to Latvijā profesionālās izglītības programmās, sākot no pamatizglītības otrā posma līdz koledžas izglītībai, mācās 32% audzēkņu, kas atbilst vidējam OECD valstu rādītājam (32%).
IZM skatījumā ir pieaudzis profesionālās izglītības prestižs, par ko audzēkņu novērtējums aptaujās un konkurence vairākās programmu grupās. Piemēram, 2020.gada uzņemšanā IZM padotībā esošajās profesionālajās izglītības iestādēs ir nokomplektētas visas 9150 valsts budžeta finansētās vietas, un audzēkņu iecienītajās programmās konkurss uz vienu vietu bija 3 un vairāk.
IZM norādīja, ka VK revīzijā konstatētie fakti ir vērtējami tikai kontekstā ar pēdējo gadu plašajām profesionālās izglītības reformām, kas esot veicinājušas profesionālās izglītības prestižu un nodrošinājušas atbilstošu izglītojamo kvalifikāciju darba tirgum aktuālajām kompetencēm.
Vienlaikus ministrija atzinusi, ka pašlaik galvenais šķērslis pilnvērtīgai profesionālās izglītības funkcionēšanai ir tās programmu finansēšana. IZM sola drīzumā pabeigt ziņojums par profesionālo programmu finansēšanas pilnveidi, kurā pārskatītas izmaksas un izstrādāti priekšlikumi pakāpeniskai bāzes finansējuma paaugstināšanai. Jaunā finansēšanas sistēma tuvināšot izmaksu finansēšanu atbilstoši reālajām izmaksām, kā arī veicināšot profesionālās izglītības stratēģiskā mērķa 50/50 sasniegšanu.
ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā paredzēta virzība uz izglītības procesu digitalizāciju, uz profesionālās izglītības inovāciju un ekselenci, darba tirgus attīstībai nepieciešamo jauno prasmju sagatavošanu, sasaisti ar zaļo ekonomiku un ilgtspēju. Īpašu uzmanību plānots pievērst pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei, tajā skaitā, darbam digitālā vidē.
