Panorāma

Kādas ir VUGD iespējas atrast nelaimē nonākušu cilvēku?

Panorāma

VL-TB/LNNK tiksies ar ZZS

Valsts Kanceleja norāda uz spiedienu

VK norāda uz «spiedienu» «Flika kompensācijas» lietā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valsts kancelejas (VK) atzinums, ka valstij, iespējams, būs jāmaksā bijušajam „airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam 15-16 miljonu latu liela kompensācija sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis informācijas noplūdes dēļ. Šāds notikumu pavērsiens varētu būt saistīts ar mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz VK. Iespējams, ka VK atzinums par Fliku ir nopludināts citu lietu dēļ. Tiesa, VK vienlaikus neatsakās no saviem iepriekš pausto atzinumu par Bertoltu Fliku un iespējamo situāciju, ka Latvijas valsts bijušajam "airBaltic" vadītājam būs spiesta maksāt 15-16 miljonus latu.

Aiz "Flika lietas" iespējas ir citas intereses

Valsts kanceleja esot izjutusi konkrēta ekonomiska grupējuma pārstāvju spiedienu atsaukt savu viedokli kādā citā lietā – kā noskaidroja Latvijas Radio, tas saistīts ar Igaunijas uzņēmumam piederošo jaudīgāko vēja parku Latvijā. Portālā „pietiek.com” publiskotais atzinums liecina, ka tajā ir minēts biedrības „Latvijas Attīstībai” dibinātājs Donāts Vaitaitis.

„Pirmo reizi 10 gadu laikā ar īpašām sakritībām vienā citā valsts pārstāvības lietā, kur Valsts kancelejas ieskatā ir saskatāmas reiderisma shēmas 50 miljonu eiro apmērā un kur Valsts kanceleja uz šo iespējamo reiderismu tālāk vērsa uzmanību, sākās diezgan konkrēti centieni panākt, lai VK maina savu viedokli šajā lietā,” stāsta Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons. „Papildus sakritība ir tāda, ka Bertolta Flika pretenzijas sakarā noplūdušais atzinums mūsu ieskatā cenšas diskreditēt VK viedokļa patiesumu, ticamību un tamlīdzīgi,” viņš piebilda.

To, kas varētu izdarīt spiedienu uz VK, tā neatklāj, taču informācija nodota drošības iestādēm.

Savukārt portāls "pietiek.co vēsta, ka notikumu pamatā ir bijis dokuments, kurā parādīts, kā „Norvik banka” kopā ar „Repšes biedrību” saistīto uzņēmēju Donātu Vaitaiti vēlējusies tikt pie Igaunijas uzņēmuma „Wind One” atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā. Turklāt Latvija riskē ar starptautisku tiesvedību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, jo tās tiesībaizsardzības iestādes pieļāvušas Igaunijas uzņēmuma faktisku ekspropriāciju.

„Pietiek.com” norāda, ka dokuments, visticamāk, noplūdis no Satiksmes ministrijas, ar kuru ir saistīts, tā saucamais „Olšteina sešinieks”, kas savukārt ir saistīts ar Repšes un Vaitaiša biedrību. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss šādu varbūtību Latvijas Radio gan kategoriski noliedza.

Valsts kancelejas ziņojumā, par kuru stāsta arī Mēkons, norādīts, ka pret Latviju tuvākajā laikā var tikt uzsākta tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijā reģistrētam uzņēmumam OU „Wind One” piederošu Latvijā reģistrētu uzņēmumu grupu SIA „Winergy”. Kanceleja norāda, ka AS „Norvik banka” centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā SIA „Winergy” koncerna mantu, kas ieķīlāta „Norvik bankā” un par šīs mantas pārvaldnieku banka iecēlusi Vaitaiti. Tāpat ziņojumā teikts, ka pēc panāktā SIA „Winergy” mantas aresta banka nodibinājusi četrus jaunus uzņēmumus, kuru valdēs iecelts Vaitaitis, uzsver „pietiek.com”.

Runājot par atzinumu Flika sakarā, VK uzsvēra, ka no tā joprojām neatkāpjas. Risks valstij zaudēt Flikam tiesā saistīts ar „airBaltic” akciju atsavināšanu, kuras savulaik piederēja Flika uzņēmumam „Baltijas aviācijas sistēmas”. Valsts „Baltijas aviācijas sistēmas” lidsabiedrībā savulaik ieguldīja naudu, kura līdz ar akciju atsavināšanu zaudēta. VK gan uzsver, ka tas ir tikai tās viedoklis un valsts pārstāvju uzdevums tiesā ir darīt visu, lai šīs sekas neiestātos.

VK neatsakās no atzinuma par Fliku

Tikmēr no atzinuma Flika sakarā Valsts kanceleja joprojām neatsakās. Fliks kā „airbaltic” līdzīpašnieks caur „Baltijas Aviācijas sistēmām” savulaik lidsabiedrībā ieguldījis naudu, bet valstij atsavinot akcijas, to zaudējis. Un secinājumi par iespējamajiem valsts zaudējumiem balstīta šķīrējtiesu prakses analīzē. Par to neizpratni otrdien pauda satiksmes ministrs. „Pirmām kārtām jau mums liekas, ka šis ieteikums ir diezgan dīvains un jocīgs, jo VK un juridiskais departaments šajā procesā jau ir piedalījusies no pašā sākuma (..) Šajā procesā esot iekšā jau no pašā sākuma, tad jautājums - kur viņi bija līdz šim?” saka Matīss.

Valsts Kanceleja gan apgalvo, ka no pašā sākuma jau norādīja uz problēmām. Atzinumā minētais gan neesot jāuztver, kā mudinājums maksāt. Arī summa esot tikai aptuvens aprēķins, balstoties uz šķīrējtiesu praksi, par kompensāciju lēmumiem citos gadījumos. „15-16 miljoni latu tā ir provizoriskā summa, par kuru varētu runāt,” saka Mēkons.

Advokāts Uģis Zeltiņš, kas specializējies arī starptautiskos strīdos, atzina, ka patiesībā šķīrējtiesas iznākumu ir ļoti grūti prognozēt. Tādēļ viņš spriež, ka VK varēja norādīt uz lielāko risku, ne skaidru rezultātu. Tomēr jāņem vērā, ka starptautiskie līgumi ir saistoši un nereti, veicot kādu rīcību, pirmām kārtām jāizvērtē tie. „Izsakoties vienkāršā valodā - jā tie ir virs valsts likumdošanas. Izsakoties mazliet precīzāk - tie ir starptautisko tiesību normatīvie akti, kuri ir jāpiemēro, un ja valsts likums ir neatbilstošs investīciju aizsardzības līgumam, valsts likums nedrīkst būt piemērots,” saka biroja „Raidla, Lejiņš & Norcous” advokāts Uģis Zeltiņš.

Latvijai ir noslēgti aptuveni 50 līgumi, kas paredz investīciju aizsardzību.

To vai ārzonā reģistrētās „Baltijas Aviācijas sistēmas” tiešām ir Flikam kā Vācijas pilsonim piederošs uzņēmums gan vienmēr bijušas šaubas. Bez oficiāliem pierādījumiem, tomēr dažādas sakritības agrāk šajā sakarā lika piesaukt gan Aināra Šlesera un Andra Šķēles vārdu, gan arī bijušo Krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu. Ja izrādītos, ka īstie īpašnieki ir vietējie, VK atzīst - tad gan starptautiskam investīciju aizsardzības strīdam vairs nebūtu pamata. „Ja tādi pierādījumi ir, protams, tas maina situāciju. Ļoti bieži šādi argumenti arī tiek izmantoti starptautiskās šķīrējtiesas procesos. Ļoti bieži. Taču tad starptautiskā šķīrējtiesa saka, jā, to izslēgt nevar, bet tad lūdzu miniet arī konkrētus piemērus, nevis tikai ar saukļiem,” saka VK direktores vietnieks Ivars Mēkons.

Pierādījumi varētu būt piemēram, parakstīti dokumenti, kas atklāj, kurš ir patiesais labuma guvējs. Situācijas izvērtēšanai ir nepilns pusgads, kura laikā var panākt mierizlīgumu, taču, ja tas tā nenotiek, sākas lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti