ĪSUMĀ:
- Pērn ministriju centrālo aparātu izdevumi atlīdzībai bija 94 miljonu eiro apmērā, bet 2016. gadā - 88,4 miljonu eiro apmērā.
- Lielākais izdevumu atlīdzībai pieaugums bija Ārlietu ministrijā - par 1,7 miljoniem eiro.
- Ministriju būtiski atšķirīgās finansiālās iespējas rada nevienlīdzīgu pieeju un konkurenci par darbiniekiem.
- Analizējot nodarbināto skaitu ministriju centrālajos aparātos, konstatēts, ka tā izmaiņas ir nebūtiskas.
- Revīzijā konstatētas būtiskas atšķirības atlīdzības noteikšanā starp Iekšlietu ministrijas dienestiem.
Pērn ministriju centrālo aparātu izdevumi atlīdzībai bija 94 miljonu eiro apmērā, bet 2016. gadā - 88,4 miljonu eiro apmērā. Lielākais izdevumu atlīdzībai pieaugums bija Ārlietu ministrijas (ĀM) (1,7 miljonu eiro), Aizsardzības ministrijas (AM) (764,7 tūkstoši eiro) un Labklājības ministrijas (LM) (549,7 tūkstoši eiro) centrālajā aparātā.
ĀM centrālajā aparātā lielāko pieaugumu veido no 2017. gada piešķirtais papildu finansējums 929,2 tūkstošu eiro apmērā prioritārā pasākuma "Ārpolitisko aktivitāšu realizēšana Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, diplomātisko aktivitāšu paplašināšana un ekonomisko attiecību veicināšana" īstenošanai, tostarp septiņu amata vietu darbības nodrošināšanai.
Savukārt par 250 tūkstošiem eiro palielināti izdevumi ĀM diplomātu un darbinieku pabalstu izmaksu nodrošināšanai, tostarp diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs līgumdarbinieku atlīdzības nodrošināšanai, attiecīgi palielinot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, norāda VK.
AM centrālajā aparātā atašeju un militāro pārstāvju ārvalstīs atlīdzība pērn palielināta par 363 tūkstošiem eiro, bet dienesta uzdevumus pildošo militārpersonu atlīdzība palielināta par 419,5 tūkstošiem eiro saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāva atlīdzības reformas īstenošanu. Arī pieaugumu LM centrālajā aparātā 549,7 tūkstošu eiro apmērā veidojusi atalgojuma palielināšana.
VK atzīst, ka ĀM centrālā aparāta atlīdzības izdevumos iekļautie izdevumi ietver arī pabalstus, piemēram, par diplomāta laulātā uzturēšanos ārvalstīs, un 47 diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atlīdzību. Savukārt AM gadījumā tiek iekļautas arī sociālās garantijas, kas raksturīgas tikai militārpersonām - karavīriem piešķiramie izdienas un atvaļināšanas pabalsti.
Savukārt, ja salīdzina ministriju centrālo aparātu izdevumu atlīdzībai pieaugumu procentuāli pret katras iestādes iepriekšējā gada atlīdzības budžetu, lielākais pieaugums bija LM (par 12%), Veselības ministrijai (par 12%) un Satiksmes ministrijai (par 11%).
VK norāda, ka par spīti tam, ka jau revīzijā par 2016. gadu tika konstatēts, ka ministriju būtiski atšķirīgās finansiālās iespējas rada nevienlīdzīgu pieeju un konkurenci par darbiniekiem valsts pārvaldes iekšējā vidē, arī pērn šī prakse turpinājās un atklātās problēmas nav novērstas.
Analizējot nodarbināto skaitu ministriju centrālajos aparātos, konstatēts, ka tā izmaiņas 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir nebūtiskas - nodarbināto skaits izmainījies robežās no 0,3% līdz 11%: nedaudz palielinājies deviņos jeb 69% no ministriju centrālajiem aparātiem, bet nedaudz samazinājies četros jeb 31% ministriju centrālo aparātu.
Vēl revīzijā konstatētas būtiskas atšķirības atlīdzības noteikšanā starp Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestiem. Valsts robežsardzē zemākajās mēnešalgu grupās tās ir tuvāk maksimālajai robežai, bet augstākajās mēnešalgu grupās - tikai 18% - 34% no attiecīgās mēnešalgu grupas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā zemākajās mēnešalgu grupās noteiktās mēnešalgas ir tuvākas minimālajai robežai, bet augstākajās mēnešalgu grupās mēnešalgu likmes ir no 40% līdz pat 88% no attiecīgā diapazona.
KONTEKSTS:
Ceturtdien, 18. oktobrī, Valsts kontrole nāca klajā ar ikgadējo revīzijas ziņojumu par to, kā pagājušajā gadā strādājusi valsts un pašvaldības. Pēc šī ziņojuma darbs būs arī prokuratūrai - ziņojums prokuratūrai būs “saistīts ar pašvaldību lietām”, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa atklāja, ka par to, kāds atalgojums būtu jāsaņem pašvaldību deputātiem, Valsts kontrole ir izveidojusi ieteikumu, lai sakārtotu šo sistēmu, lai nebūtu atšķirību, neskaidrību un neizpratnes, un cer, ka šos ieteikumus arī ieviesīs dzīvē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam vairāk jādarbojas, lai analizētu, kāpēc aug nodokļu maksātāju parāds valstij, jāsaprot cēloņi un tas, kas jādara, lai šis parāds neaugtu, stāstīja Krūmiņa.
Kritiku izpelnījās arī naudas tērēšana simtgades pasākumiem. VK uzskata, ka valdība, lemjot Latvijas valsts simtgades svinībām piešķirt 59 miljonus eiro, nav paredzējusi atbilstošu lēmuma uzraudzības mehānismu, un ir risks, ka sabiedrība nevarēs iegūt skaidru priekšstatu, kam šī nauda izlietota. Tikmēr Kultūras ministrija norāda, ka kopumā revidentu vērtējums ir pozitīvs un nelietderīga naudas izšķērdēšana nav konstatēta.
Savukārt Rīgas domē revidenti īpaši pievērsās atsevišķiem jautājumiem, piemēram, dotācijām biedrībām un nodibinājumiem, un ir daži jautājumi, par kuriem būs atsevišķa revīzija. Atklāto nepilnību iemesli ir gan muļķība, gan ļaunprātība, gan vienaldzība – “kāpēc iespringt, ja man par to nekas nav - gan sliktā, gan labā nozīmē”, jo, ja neizdara, atbildības nav, ja sasniedz mērķus, arī nekas nebūs, atzina Krūmiņa.
