Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai - akciju sabiedrībai (AS) „Mārupes komunālie pakalpojumi” tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi, par kuriem pašvaldība samaksājusi teju 193 tūkstošus eiro, savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 tūkstošus eiro. Līdz ar to akciju sabiedrības peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā astoņi tūkstoši eiro, secina Valsts kontrole.
2009.gadā un 2012.gadā pašvaldība ir ieguldījusi AS „Mārupes komunālie pakalpojumi” pamatkapitālā nekustamo īpašumu vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā. Taču uzņēmuma īpašuma tiesības nav nostiprinājusi, līdz ar to valsts reģistros tas joprojām ir domes īpašums. Nenokārtotās īpašumtiesības atainojas arī uzskaitē, kura nesniedz skaidru priekšstatu par to, kas pieder pašvaldībai un kas kapitālsabiedrībai.
Tāpat revidenti konstatējuši, ka likums nav ievērots par vismaz 254 tūkstošiem eiro. „Jāuzsver, ka akciju sabiedrības grāmatvedībā sabiedrisko pakalpojumu funkciju nodrošināšana nav nodalīta no pārējiem izdevumiem, tāpēc nav pārliecības, ka arī citos darījumos (kopumā par 205 tūkstošiem eiro) nebija jāpiemēro iepirkuma procedūra,” norādīts VK izplatītajā paziņojumā medijiem.
Veicot sabiedriski ļoti svarīgas funkcijas, uzņēmums esot šķērdējis sabiedrības līdzekļus – maksā par atsevišķu iedzīvotāju patērēto elektrību. Revīzijā konstatēts, ka 2012. un 2013.gadā AS nav apzinājusi un nav uzskaitījusi debitoru prasības pret iedzīvotājiem par patērēto elektrību vairāk nekā 49 tūkstošu eiro apmērā.
AS „Mārupes komunālie pakalpojumi” nav izstrādāts mehānisms, kā kontrolēt iedzīvotāju maksājumu atbilstību. Līdzīga situācija ir ar atkritumu izvešanu: bez atbilstīga kontroles mehānisma AS pat pamanījusies maksu par savu atkritumu izvešanu iekļaut iedzīvotāju rēķinos.
VK ir arī aizdomas, ka kapitālsabiedrības nopirktie būvniecības un remonta materiāli nemaz nav saistīti ar tā saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo netiek sagatavoti apsekošanas akti, lai varētu pārliecināties, kur un kā tie izlietoti. Šādi pirkumi tiek veikti bieži, lielākoties par lielām skaidras naudas summām. Krājumu iegādei vienai personai gadā atvēlēti līdz 25 tūkstoši eiro.
Tāpat kapitālsabiedrība ir palielinājusi degvielas kvotas saviem transportlīdzekļiem, tā nelietderīgi izlietojot gandrīz 7000 eiro. Savukārt degvielas izlietojumam par 3622 eiro nav pamatojuma, jo degvielas uzpilde veikta laikā, kad, pēc ceļazīmē norādītā, transports netika lietots.
Absolūts iekšējās kontroles trūkums pieļāvis situāciju, ka divi darbinieki uz pilnu slodzi nodarbināti amatos gan AS, gan Mārupes pašvaldībā. Turklāt viens darbinieks ir patapinājis sev piederošo automašīnu gan AS, gan pašvaldībā, saņemot līdz 300 litrus apmaksātas degvielas no kapitālsabiedrības un līdz 50 litrus – no pašvaldības. AS segusi arī šī transportlīdzekļa nodokli. Savukārt otra darbinieka amatu apvienošanu VK lūgusi izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai VK pašvaldībai sniegusi 16 ieteikumus un kapitālsabiedrībai - 13 ieteikumus.
Mārupes novads uzskata, ka „ļoti vispārinošs un līdz ar to maldinošs ir Valsts kontroles apgalvojums par pašvaldības efektīvas kontroles sistēmas neesamību”.
Mārupes pašvaldībā ir izveidota efektīva kontroles sistēma un pašvaldība savā ikdienas darbā vadās pēc Latvijas normatīvajiem aktiem un domes apstiprināta attīstības plāna, kas ir pamats ikgadējai budžeta veidošanai un regulāram pašvaldības darba izvērtējumam, uzver pašvaldība.
Pašvaldība secina, ka Valsts kontrole savā ziņojumā lielākoties norāda uz iespējamu risku par to, ka pašvaldības finanšu līdzekļi varētu tikt izlietoti nelietderīgi, kas nebūt nenozīmē, ka pašvaldība tiešām būtu rīkojusies nesaimnieciski, nelikumīgi vai prettiesiski.
„Tāpat arī ziņojumā ietvertie norādījumi nav viennozīmīgi vērtējami, un ir jautājumi, kuros pašvaldības viedoklis no Valsts kontroles viedokļa atšķiras, jo īpaši, saistībā ar tiesisko normu atšķirīgu interpretāciju,” teikts novada paziņojumā medijiem.
Revīzijas ziņojumā arī ir iekļauti vairāki jautājumi, kurus pašvaldība ir pilnveidojusi jau pirms Valsts kontroles pārbaudes, taču revīzijas pārskata periodā tie joprojām ir atspoguļoti. Vēl pirms Valsts kontroles revīzijas pašvaldība jau pagājušajā gadā uzsākusi darbu arī pie AS "Mārupes komunālie pakalpojumi" darbības izvērtēšanas, pieņemot lēmumu par iekšējā audita veikšanu, tāpat ir sākts darbs pie kapitālsabiedrības attīstības plāna 2015.- 2020.gadam izstrādes.
Kopumā Mārupes pašvaldība atzinīgi vērtē Valsts kontroles revidentu ieguldīto darbu pašvaldības darbības likumības un lietderības izvērtēšanā, sniedzot ieteikumus darbības pilnveidošanai.
