VK vērtēja jauno administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu, kas sāka darboties pērnā gada vidū ar mērķi automatizēt administratīvo sodu uzraudzību un to iekasēšanu.
Irklis pauda, ka šī sistēma ir solis pareizajā virzienā, jo bija nepieciešams salāgot sodu administrēšanu. Taču vēl pērn sistēma nav strādājusi ideāli.
“Joprojām ir ļoti liels skaits naudassodu, kas netiek savlaicīgi iekasēti par spīti tam, ka ir iedarbināta šī sistēma.
Un pagājušajā gadā tie ir bijuši 27% jeb vairāk nekā 7 miljoni eiro, kas nav bijuši savlaicīgi iekasēti,” pastāstīja Irklis.
Turklāt novērots, ka par sodiem tiek paziņots vai atgādināts ļoti novēloti, arī lietas tiesu izpildītājiem tiek nodotas novēloti.
Tāpat elektroniskā sistēma, kurai vajadzētu automatizēt procesus, prasa diezgan daudz manuāla darba. Tas savukārt prasa ļoti lielus policijas resursus. Rezultātā notiek kavēšanās ar sodu piemērošanu un piedziņu.
Turklāt manuālās darbības rada ļaunprātīgas izmantošanas risku. Valsts kontrole secināja, ka 108 gadījumos no 309 pārbaudītajiem gadījumiem nebija iespējams izsekot tam, vai sods tiešām ir samaksāts. “Sistēmā ir ievadīta informācija par to, ka sods ir nomaksāts. Tātad kāds no iekšlietu struktūrām to bija ievadījis, bet reāli dabā nevarēja pārliecināties, ka šis maksājums ir veikts,” skaidroja Irklis.
Tāpēc Valsts kontrole iesaka pilnveidot elektronisko sistēmu, lai sekmētu sodu maksājumu identificēšanu. Tostarp iesaka izmantot jau esošos e-pakalpojumus, kas ir pieejami “csdd.lv vai “Latvija.lv”.
Komentējot VK secinājumus, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs intervijā Latvijas Radio atzina, ka jaunās sistēmas darbības sākumā bijušas “datu kvalitātes problēmas”. Decembrī gan tas esot būtiski uzlabots. IeM sola turpināt pilnveidot sistēmu.
“Droši vien cilvēki ir pieraduši pie tā, ka sodus var samaksāt, izejot [transportlīdzekļa] tehnisko apskati vienreiz gadā. Bet šī reforma paredz to, ka sods ir jānomaksā brīvprātīgi viena mēneša laikā,” norādīja Trofimovs.
