ĪSUMĀ:
- Iekšlietu ministrijas lēmumi tēriņos Covid-19 pārvarēšanai bija necaurspīdīgi.
- Ministrija rada inovatīvu risinājumu, kā ietaupīt naudu.
- Nav pilnīgas dokumentācijas, kā arī skaidrības par kritērijiem iepirkumos.
- Ģirģens ministrijas darbu vērtē kā labu; mazos iebildumus ņemšot vērā.
“Līdzīgi kā Veselības ministrijas gadījumā mēs negūstam pārliecība par to, ka visi šie lēmumi ir bijuši izsekojami un pilnīgi caurskatāmi. Papildus tika rasts inovatīvais risinājums un tika rasta iespēja no konfiscētā spirtu saturošā šķidruma izgatavot dezinfekcijas līdzekli. Un, pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, tādējādi bija iespēja ietaupīt valsts budžeta līdzekļus aptuveni 300 000 eiro apmērā. Jāsaka, ka mēs paši šo aplēsi neesam pārbaudījuši, bet, ņemot vērā cenas, kas tajā brīdī eksistēja tirgū, šīs aplēses tādas varētu būt,” pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Valsts kontroles mājaslapā publicētā informācija liecina, ka tikai iestādes starpziņojuma saskaņošanas laikā Iekšlietu ministrija informēja Valsts kontroli par izvirzītajiem kritērijiem -
iespējamais piegādātājs nekavējoties atsaucās uz piedāvājumu, piedāvāja samērīgu cenu, piedāvāja īsus piegādes termiņus, neprasīja priekšapmaksu.
Ministrija Valsts kontroli informēja arī par nostāju attiecībā uz iepirkumu gaitas dokumentēšanu - steidzamai nodarbināto aizsardzības nodrošināšanai bija būtiskāka nozīme nekā katras darbības īpašai dokumentēšanai.
Tomēr, izvērtējot pārbaudīto iestāžu - Nodrošinājuma valsts aģentūras un Valsts policijas iesniegtos dokumentus un amatpersonu sniegto informāciju - revidenti nevarēja gūt pārliecību, ka potenciālo sadarbības partneru izvēlē un iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā būtu izmantoti jebkādi kritēriji, jo piedāvājumu vērtēšanas process tikai daļēji tika dokumentēts.
Līdz ar to visi individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes procesā pieņemtie lēmumi nav izsekojami un iepirkuma procesu kopumā nevar uzskatīt par caurskatāmu.
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija to iestāžu sarakstā, kam valdība ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Tomēr Valsts kontrole norāda, ka arī "atviegloto iegāžu" procesos jābūt dokumentētam un izsekojamam izvērtējumam, ka konkursā ir atlasīts būtiskām sabiedrības interesēm atbilstošākais piedāvājums. Revidenti gan uzteic, ka atšķirībā no veselības un aizsardzības nozarēm iekšlietās bija tā sauktais četru acu princips, proti, bija vajadzīgs ministra saskaņojums.
Un ministrs Sandis Ģirģens no "KPV LV" būtiskus trūkumus trīs miljonu eiro tēriņos nesaskata. Pēc viņa teiktā, ministrija rīkojusies saimnieciski, ar aizsardzības līdzekļiem apgādājot arī citus resorus - Zemkopības ministriju, veselības sektoru, Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī bijusi sadarbība ar pašvaldībām.
"Jā, ir mazas nianses. Mēs skaidrosim, kur ir šie atsevišķi mazie pārmetumi, un novērsīsim tos," sacīja Ģirģens.
Iekšlietu ministrijas resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim Iekšlietu ministrijas resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.
Revidenti arī konstatēja, ka Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai līdz 2020.gada 30.jūnijam Iekšlietu ministrijas iestādēm bija radušies izdevumi vēl vismaz 233 422 eiro apmērā par citām precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar papildu drošības pasākumu īstenošanu (aizsargbarjeru, aizsargstiklu un piekļuves kontroles sistēmu uzstādīšanu) un intensīvāku telpu uzkopšanu. Minētie izdevumi segti esošā budžeta ietvaros, jo Finanšu ministrija neatbalstīja šo izdevumu segšanai piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Starpziņojumā Valsts kontrole nesniedza ieteikumus Iekšlietu ministrijai, ņemot vērā uzsāktos pasākumus, lai izveidotu valsts materiālās rezerves, no kuru krājumiem arī ministrijas padotības iestādes nepieciešamības gadījumā saņems individuālos aizsardzības līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus un citas ārkārtējā situācijā nepieciešamās preces.
Kopumā noslēdzot pārbaudes Veselības ministrijā, Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā, Valsts kontrole sagatavoja Ministru prezidentam rekomendācijas.
“Tur būtu tādi izvērtējami jautājumi, uz ko mēs gribētu vērst uzmanību jau tālāk, ja mēs runājam par, iespējams, atkārtotu infekcijas uzliesmojumu, lai mēs būtu šai situācijai vairāk gatavi. Tuvākā laikā mēs ziņosim konkrētāk par šīm rekomendācijām,” norādīja Grīnhofa.
Kopumā aizsardzības līdzekļu iegādēs iztērēti ap 45 miljoniem eiro, un revidenti atklājuši, ka iepirkumi bieži vien bijuši necaurspīdīgi un sadārdzināti.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole Covid-19 pārvarēšanai piešķirtās valsts budžeta naudas izlietojumā līdz šim kritizēja Veselības ministrijas un Aizsardzības ministrijas tēriņus, pārmetot necaurspīdīgumu.
