VK galvenais pārmetums plānošanas reģioniem - pārvadātāju izmaksu kontroles trūkums

Latvijas plānošanas reģionu pašreizējās darbības lietderība ir apšaubāma, jo netiek sasniegti to darbības mērķi, šāds ir Valsts kontroles secinājums pēc revīzijas par plānošanas reģionu efektivitāti. Plānošanas reģioni gan iebilst, ka lielākā daļa tiem piešķirtās naudas nonāk pie sabiedriskā transporta pārvadātājiem un pašu darbībai reģioni tērē ļoti maz. Tomēr Valsts kontrole (VK) uzsver, ka nepietiekama izmaksu kontrole liek šaubīties par budžeta dotācijas apmēru pārvadātājiem.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā kopš 2006.gada  ir pieci plānošanas reģioni - Rīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales. To darbību pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības miistrija (VARAM), bet vada - attīstības padome, ko no plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību deputātiem ievēlē novadu un lielo pilsētu domju vadītāji.

Reģionu ieņēmumus galvenokārt veido VARAM dotācija, Satiksmes ministrijas dotācija pārvadātājiem un dažādu fondu projektu finansējums. Zemgalē neliela daļa ienāk arī no pašvaldību dotācijas. Plānošanas reģioni nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbību, kā arī organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Tomēr šie uzdevumi netiek izpildīti kvalitatīvi, norāda Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve, skaidrojot, ka reģionu mērķi daudzās jomā nav sasniegti un nevar teikt, ka darbība ir lietderīga. Jau pirms trīs gadiem valdība uzdeva ministrijām apzināt iespējamas funkcijas, ko varētu nodot plānošanas reģioniem, un jau toreiz ministrijas atzina, ka neredz, kādus vēl uzdevumus tiem varētu uzticēt.

Plānošanas reģionu darbība un pastāvēšana gan ir politisks jautājums, norādīja VK pārstāve. Taču, ja tiek uzskatīts, ka reģioniem jāturpina pildīt pašlaik tiem uzticētos uzdevumus, tad to darbība būtu jāsakārto.

Galvenos pārmetumus plānošanas reģioniem Valsts kontrole velta par pasažieru pārvadātājiem piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas nepietiekamo uzraudzību. Kontroles metodes reģioniem neļaujot izvērtēt, vai visas pārvadātāju atskaitēs iekļautās izmaksas bijušas pamatotas, 2011.  un 2012. gadā to summa bija 47,5 miljoni latu.  

Salgrāve Latvijas Radio pauda, ka plānošanas reģionu apgalvojumi, ka to darbības nodrošināšanai nepieciešami vien nedaudz vairāk nekā 200 000 eiro, bet pārējā summa ir paredzēta tālākiem pārskaitījumiem pasažieru pārvadājumiem, nav korekti, jo tieši no plānošanas reģionu darbības atkarīgs, cik lielas summas maksās dotācijās pasažieru pārvadātājiem, reģioniem, precīzi kontrolējot pārvadātāju izmaksas, iespējams samazināt dotācijas, atskaitot liekas izmaksas.  

„Tas nav vienkārši tranzīts caur kontiem, tieši no plānošanas reģionu darbības atkarīgs, cik daudz mēs no valsts budžeta dotācijās maksājam,” uzsvēra Salgrāve. 

Pretēji Valsts kontroles nostājai, Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā ir solīts plānošanas reģionu kapacitāti stiprināt. Tiesa gan, Valda Dombrovska otrās valdības deklarācijā plānošanas reģionus bija iecerēts likvidēt. Darba grupu par plānošanas reģionu iespējamo pārveidi vadīja tieši Straujuma, kas tolaik bija VARAM valsts sekretāra vietniece. 10.Saeima gan šo valdības apņemšanos  pirms trim gadiem noraidīja un uzdeva uz plānošanas reģionu bāzes decentralizēt valsts pārvaldi.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti