Tikmēr pašā KNAB „mobings” un „bosings" ir vārdi, kas pēdējā laikā ir izskanējuši no vairākiem KNAB darbiniekiem, raksturojot sava priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darba stilu. Kārtējā biroja darbinieku novērtējumā vairāki vadošie darbinieki ir saņēmuši zemu novērtējumu. Viņu vidū ir KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un Korupcijas novēršanas daļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Abām amatpersonām novērtējumā ir iekļauts garš neizpildītu vai daļēji izpildītu uzdevumu saraksts. Tomēr gan Strīķe, gan Kurpniece to uzskata par formālu piekasīšanos, jo vairums no neizpildītajiem vai nokavētajiem uzdevumiem nav saistīti ar viņu tiešajiem darba pienākumiem.
Tādēļ ir tapušas vairākas sūdzības premjeram, kurš pārrauga KNAB darbu. Reaģējot uz šīm vēstulēm, Ministru prezidents nolēma lūgt VK veikt KNAB darbības likumības revīziju, sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. „Ņemot vērā, ka pret KNAB tiek izvirzītas krietni augstākas tiesiskuma prasības, premjers uzskata, ka ir vērts pārbaudīt, vai šīs sūdzības ir vienkārši dažu neapmierinātu darbinieku neapmierinātība ar KNAB priekšnieka vadības stilu vai arī kas vairāk. Tādēļ premjers ir aicinājis Valsts kontroli izvērtēt iespēju veikt šādu tiesiskuma auditu. Protams, Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde un premjers nevar dot tādu uzdevumu, bet premjers ir nosūtījis visu informāciju, kas ir saņemta no KNAB, lai Valsts kontrole var izvērtēt,” premjera pozīciju ataino Panke.
VK līdz šim vienmēr ir noraidījusi aicinājumus veikt neieplānotas revīzijas. Pamatojums - visi spēki ir sadalīti un papildu resursu, ko veltīt neieplānotām pārbaudēm, nav.
Vēlāk, ceturtdien, VK norādīja, ka, „rūpīgi izvērtējot, cik nozīmīgs visai sabiedrībai būtu šāds audits, VK tam varētu apsvērt iespēju to veikt,” paziņojumā medijiem pauž VK.
Vienlaikus VK uzsver, ka pārbaužu veikšana ir praktiski neiespējama nepietiekamā finansējuma dēļ. „Jautājums par VK darbības paplašināšanai nepieciešamajiem resursiem ir arī Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas un premjera Valda Dombrovska viens no šīsdienas tikšanās sarunas tematiem,” pauž VK.
Bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš šobrīd ir ievēlēts Saeimā no "Vienotības", līdz galam neizprot, ko tad īsti VK šajā gadījumā varētu pārbaudīt.
„Es līdz galam nesaprotu, ar ko tieši premjers vēršas pie VK, jo - ja tas ir saistīts ar nesaskaņām starp biroja priekšnieku un padotajiem, tā ir absolūti dīvaina rīcība. Tāda veida nesaskaņas ir risināmas, ieinteresētajām personām vēršoties Administratīvajā rajona tiesā,” kritisks ir Loskutovs.
Turpretī Loskutova kolēģe Rasma Kārkliņa, kura darbojas parlamenta Pretkorupcijas apakškomisijā, uzskata, ka premjera rīcība ir loģiska, jo Valsts kontrole ir pietiekami profesionāla un neatkarīga iestāde, kas var palīdzēt atrisināt pašreizējo konfliktu.
„Šādā sastrēgušā situācijā tomēr ir kāds, ko varētu saukt par vidutāju - no ārpuses nāk viens neitrāls spēks, kas nu apskatīsies, kas tur īsti ir noticis. Jo, cik var manīt, tur patiešām ir kāds personisks konflikts eskalējies dažādos veidos, un ir jārod risinājums,” norāda Kārkliņa.
Viņa ir arī apsvērusi, vai Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijai vajadzētu iesaistīties šajā situācijā. Tomēr, ja šo situāciju izpētīs Valsts kontrole, tad, iespējams, deputātu iejaukšanās nebūtu nepieciešama. Savukārt Loskutovs piebilda, ka ar interesi gaida, kā beigsies šis posms KNAB vēsturē.
