VK akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām; iekšlietu sektors tam gatavs, ja palielinās algas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad aptuveni 77 miljoni eiro nepieciešami izdienas pensijām. Savukārt nākamgad summa varētu sasniegt pat 85 miljonus eiro. Šajos aprēķinos neņem vērā militārpersonas. Valsts kontrole (VK) jau atkal vērš uzmanību, ka izdienas pensiju politika valstī ir morāli novecojusi. Nepieciešama politiska griba, lai veiktu izmaiņas sistēmā. Iekšlietu resors to apzinās, taču reformas varētu apdraudēt esošo darbinieku noturēšanu un jauno piesaisti.

VK akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām; iekšlietu sektors tam gatavs, ja palielinās algas
00:00 / 02:41
Lejuplādēt

Gan 2017. gadā, gan 2022. gada revīzijā revidenti aktualizējuši jautājumu par izdienas pensijām – tās neatbilst valsts pensiju būtībai, proti, ieinteresēt darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk turpināt darbu. Savukārt sākotnēji izvirzītie mērķi – garantēt sociālo nodrošinājumu dienestos strādājošajiem, kuri pēc noteikta laika zaudē profesionālās iemaņas vai sociālās bīstamības dēļ, ir novecojuši.

VK padomes locekle Maija Āboliņa stāstīja: "Izdienas pensiju politika kopumā strādā pilnīgi pretējā virzienā. Turklāt ir ļoti liela nevienlīdzība, nosakot profesijas un amatus, kas vispār var pretendēt uz izdienas pensijām. Tie ir politiskie lēmumi, kam paredzēt šādas sociālas garantijas un kam ne."

Tāpat arī atšķiras darba stāžs, no kura var pensionēties. Izdienas pensijas ir būtiski lielākas nekā vecuma pensijas. VK iesaka pāriet uz citiem instrumentiem. Izdienas pensijas būtiski jāsamazina, tās piešķirot tikai izņēmuma gadījumā, ja to var īpaši pamatot.

"Mēs jau iepriekš no Valsts kontroles puses esam vērsuši valdības uzmanību šiem jautājumiem, bet līdz šim nav bijis politiskā atbalsta sākt jebkādas ilgtspējīgas reformas valstī attiecībā uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju apjoms finanšu ziņā – 2022. gadā tie ir apmēram 77 miljoni eiro, bet 2023. gadā izskatās, ka tie būs 85 miljoni eiro, neskaitot tos finanšu līdzekļus, kas nepieciešami izdienas pensiju izmaksai militārpersonām," stāstīja Āboliņa.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs saprot VK argumentus nepieciešamībai veikt pārmaiņas. Tomēr viņš uzsvēra: "Stāsts nav tikai par izpratni par nepieciešamību veikt pārmaiņas, bet arī par nepieciešamību nodrošināt iztikas minimumu un atbilstošu atlīdzību, lai iekšējās drošības dienesti varētu īstenot savu funkciju. Tādēļ, lemjot par jebkādām izmaiņām sociālo garantiju jomā, šis nav atsevišķi skatāms jautājums.

Tiklīdz mēs sakām, ka labojam vai pilnveidojam kādu sociālās garantijas veidu, ir jābūt arī vienlaikus lēmumiem par būtisku atlīdzības pieaugumu.

Izdienas pensija vienmēr bija viens no svarīgākajiem motivatoriem."

Ministrijā norādīja, ka iekšlietu dienestā būs apgrūtināta pietiekama darbinieku skaita nodrošināšana, ja būs reformas izdienas pensiju sistēmā un reizē netiks palielinātas algas. Tas nozīmētu, ka būtu grūti piesaistīt jaunus darbiniekus.

KONTEKSTS:

VK lietderības revīzijā secināja, ka Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk. Tāpat revīzijas rezultāti apliecina, ka ir jāveic izmaiņas, par kurām atbildīgās institūcijas zina jau gadiem – potenciāla jeb ļoti iespējama interešu konflikta dēļ nav pieļaujams, ka kolēģi izmeklē kolēģu izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Revīzijā vienlaikus akcentēja arī izdienas pensiju jautājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti