VK: Aizsardzībai valsts naudu tērē tiesiski, taču bez uzlabojumiem plānošanā dažkārt arī neefektīvi

Latvijas aizsardzības spēju attīstību kavē trūkumi plānošanā. Tā ir secinājusi Valsts kontrole, kas atšķirībā no vairuma sabiedrības var detalizēti iepazīties ar valsts augošajiem tēriņiem slepenajai aizsardzības nozarei. Revidenti norāda, ka aizsardzības finansējums drīzumā pārsniegs 600 miljonus eiro gadā, izpildot NATO noteikto divu procentu no iekšzemes kopprodukta apjomu. Taču sabiedrības ieguvumus no ieguldītās naudas varētu vērtēt tikai kaujas apstākļos, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Auditori secina, ka naudu aizsardzībai mūsu valsts varētu tērēt mērķtiecīgāk, citādi apjomīgas investīcijas mēdz tikt zaudētas, jo netiek saplānota nauda projektu turpināšanai.

“Tas, par ko mēs savā ziņā uztraucamies un ko mēs arī esam aicinājuši ministriju darīt - daudz vairāk domāt par šī finansējuma izlietošanas efektivitāti,” sacīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

“Tas nozīmē - cik lielā mērā mēs ar šo pieejamo finansējumu sasniedzam tos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši. Un šeit jāsaka, ka aizsardzības spēju attīstība ir ļoti ilgstošs process, tas nevar notikt pēkšņi, jo brīdī, kad jau uzsāktā spēju attīstība tiek apturēta tādēļ, ka nepietiek finansējuma, tas nozīmē, ka visi ieguldījumi, kas ir veikti līdz tam, būtībā var tikt neatgriezeniski zaudēti. Un tad, pieņemsim, tās lielās ieroču sistēmas, kuras mēs, iespējams, esam iegādājušies, nespēsim līdz galam efektīvi pielietot,” norādīja Grīnhofa.

Ilze Grīnhofa: Par aizsardzības jomas iepirkumu plānošanuEdgars Kupčs

    “Tāpēc šajā nozarē, kā varbūt ikvienā citā, bet jo īpaši aizsardzības jomā, ļoti svarīgi ir šie plānošanas procesi.  Un tas ir tas, par ko mēs savās revīzijās runājam.

    “Tātad, mūsuprāt, pirmkārt, ir jāuzlabo šī dzīves cikla plānošana - tajā brīdī, kad Aizsardzības ministrijā tiek pieņemts lēmums par kādas dārgas ieroču sistēmas iegādi, ir jābūt pilnīgam izvērtējumam par pilnu dzīves ciklu,” sacīja Grīnhofa.

    Tas nozīme, ne tikai redzamo daļu - cik maksā ieroču sistēma, kā mēs to atvedīsim un ieliksim noliktavā, bet visus pārējos neredzamos aspektus – kā savietosim, kā uzturēsim, kādas rezerves daļas būs nepieciešamas, kā apmācīs cilvēku, kā testēs, skaidroja Valsts kontroles pārstāve.

    KONTEKSTS:

    Valsts kontrole jau iepriekš revīzijā norādīja, ka Latvijas aizsardzības jomas iepirkumu sistēma darbojas neefektīvi un bez stratēģiskā redzējuma par kopējām armijas vajadzīgām. Iepirkumi plānoti gada un pieejamā finansējuma ietvaros, nereti trūkst kompetences efektīvai armijas apgādei un iestāžu sliktas sadarbības dēļ iepirkumi ieilgst.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti