Reaģējot uz NA pagājušās nedēļas paziņojumu, ka pēc notikumiem Uzvaras parkā 10. maijā atkāpjas vai nu iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), vai arī NA atstāj valdību, premjers lēma prasīt arī NA ministra demisiju. Šo lēmumu intervijā Latvijas Radio premjers skaidroja ar vēlmi par spīti partiju atšķirībām noturēt valdības darbu līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām. Šim lēmumam neesot saistības ar Vitenberga darba trūkumiem.
"Es vakar ar Vitenbergu Jāni runāju, šķiet, ka viņš arī labi saprot, ka mana prasība viņa demisijai ir saistīta tikai un vienīgi ar politiskā līdzsvara saglabāšanu un atgriešanu valdības koalīcijā.
Viņš ir daļa no organizācijas, kura pieņēma lēmumu, kas faktiski pilnībā destabilizēja valdību. Tas nav saistīts ar viņa konkrēto darbību, tas ir vairāk ar to, ka ir visjaunākais, nesenāk pienākušais valdības loceklis no Nacionālās apvienības," skaidroja Ministru prezidents.
Premjers sagaida, ka iekšlietu un ekonomikas ministrus varētu apstiprināt iespējami drīz un šo ministriju darbībā nerastos nekādi pārrāvumi. "Tas, ko Ekonomikas ministrija veic Latvijas energoneatkarības veicināšanā, – ir svarīgi, lai nākamais ekonomikas ministrs šo darbu arī turpinātu. Man ir visa ticība, ka nākamais ministrs pārņems stafeti no Vitenbergu Jāņa," teica Kariņš.
Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzreiz pēc Kariņa lēmuma prasīt viņa nomaiņu to dēvēja par politisku atriebību. Šobrīd viņš atzina, ka gatavs atkāpties, lai arī viņu mulsinot piebilde par to, ka jāaiziet jaunākajam ministram.
"Mēs varam dzirdēt gan no premjera, gan uzņēmējiem, ka Vitenbergs ar savu darbu ticis galā labi. Tā ir politiska izrēķināšanās par Nacionālās apvienības stingru nostāju saistībā ar 10. maiju. No savas puses varu teikt: ja mana amata zaudēšana palīdz stiprināt nacionālas valsts pamatus un nevalstiskiem elementiem ierādīt viņu vietu, tad esmu gatavs zaudēt amatu kaut katru dienu," teica ministrs.
Premjera centieni noturēt valdību ir skaidri, vērtēja Latvijas Universitātes (LU) profesors politologs Juris Rozenvalds.
Interesanti gan bija vērot, ka Kariņš neatļautās svinības Uzvaras parkā nosodījis tikpat asi kā NA, taču šo situāciju izmantojis, lai pārmācītu politisko partneri par draudiem pamest valdību.
"Ja mēs pieņemam, ka Kariņš tikai paziņotu, ka 10. maijā bija nekārtības un par to atbild iekšlietu ministre, tad viņa pozīcija būtu skaidra. Taču pašreiz viņš ir faktiski solidarizējies ar Nacionālās apvienības paziņojumu, bet reizē saka: nost ar vienu viņu ministru. Tas, manuprāt, rada ne visai saprotamu situāciju," atzina Rozenvalds.
Nākamā iekšlietu ministra un ekonomikas ministra meklējumi turpināsies līdz trešdienai. Neoficiāli minēts, ka ticamākā kandidāte uz ekonomikas ministra amatu ir ministrijas pašreizējā parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA). Pēc abu ministru nomaiņas šī valdība nostrādās līdz pilnvaru termiņa beigām, pārliecināts Rozenvalds, tik neilgi pirms vēlēšanām nevienam nav vēlmes apgāzt šo laivu.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz notikušo 9. un 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā, NA pieprasīja valdības vadītājam atbrīvot no amata iekšlietu ministri Golubevu, pretējā gadījumā solot neturpināt darbu šajā valdībā un lemt par savu ministru atsaukšanu. Dažas dienas pēc pieprasījuma Golubeva paziņoja par atkāpšanos no amata. Politiķe atgriezīsies darbā Saeimā.
Premjers atzina, ka viņš pats arī iepriekš aicinājis ministrei uzņemties politisko atbildību par notikušo 9. un 10. maijā. Vienlaikus premjers atzina, ka NA Golubevas demisiju pieprasījusi ultimatīvā veidā ar šantāžas piegaršu. Premjers brīdināja NA – lai koalīcijā atkal būtu politiskais līdzsvars, NA "par šādu šantāžas mēģinājumu" nāksies nomainīt vienu no ministriem. Premjers rosinājis upurēt jaunāko apvienības virzīto ministru – Vitenbergu.
