Arī Roņu ielas 3 daudzdzīvokļu mājas pārstāve Silvija Vārpa stāsta, ka agrāk māja bijusi ļoti sliktā stāvoklī, turklāt ar saplaisājušiem pamatiem. Ēkai bija arī ļoti lieli siltuma zudumi. Silvijas Vārpas nelielie apkures rēķini aizvadītajā sezonā jau paši par sevi apliecina, cik veiksmīgs izrādījies renovācijas projekts. „Man ir divistabu dzīvoklis. Ja iepriekš ziemas mēnešos es maksāju ap 80 latiem par apkuri, tad tagad lielākais apkures rēķins man ir bijis vien 18 lati, lūk, kāds ietaupījums,” stāsta kundze.
Roņu ielas nama renovācija ir viens no „Liepājas namu apsaimniekotājs” īstenotajiem projektiem. Valdes loceklis Artis Rimma uzskata, ka tieši kompleksa māju renovācija nodrošina vēlamo energotaupīšanas efektu. „Mūsu uzņēmums atšķiras no citām kompānijām ar to, ka mēs ejam pie iedzīvotājiem ar pilnu siltināšanas paketi. Iedzīvotājiem piedāvājam mainīt visu apkures sistēmu: siltināt bēniņus, pagrabus. Mainīt visus logus, radiatorus un siltināt ēku no ārpuses,” stāsta Rimma.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis ir viens no žūrijas locekļiem, kurš pašlaik apbraukā dažādas Latvijas vietas un izvērtē konkursam pieteiktos namus. Viņš novērojis, ka projekti kļūst arvien kvalitatīvāki, turklāt pierādās, ka vislielākais enerģijas ietaupījums ir ēkās, kur veikta tieši iepriekš minētā kompleksā renovācija un nav taupīti materiāli.
„Ekonomija atmaksājas. Siltums ir ļoti dārga prece, līdz ar to, ieliekot kvalitatīvāku materiālu, varbūt nedaudz lielāku siltumizolāciju, varbūt vēl kādu mezglu vairāk – mēs iegūstam šo ekonomiju. Otra lieta, kas ir būtiska, jādomā par ventilācijas sistēmu, ko daudzās padomju laikā būvētajās daudzdzīvokļu ēkās ir grūti atrisināt, bet nevar teikt, ka tas ir pilnīgi neiespējami,” norāda Beikmanis.
Liela konkurence šogad gaidāma tieši sabiedrisko ēku nominācijā, uzskata Ekonomikas ministrijas vecākā referente Inese Bērziņa. „Žūrijai būs ļoti grūti pieņemt lēmumu, kurš ir energoefektīvākais nams. Fantastiski projekti – Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca, Ventspils poliklīnika, Ventspils dome. Liepājā pasīvā biroja ēka uzbūvēta. Ir pieteikts arī Krievu drāmas teātris,” piebilst Bērziņa.
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens spriež, ka arī Liepājas pašvaldībai pēdējos gados izdevies veiksmīgi piesaistīt finansējumu un renovēt daudzas izglītības iestādes, kā arī citas ēkas. „Pašvaldībā ir 64 ēkas, kurās ir pašvaldības iestādes. No tām 57 ēkas ir renovētas. Ietaupījums gadā ir vairāk nekā 300 tūkstoši latu,” norāda pašvaldības pārstāvis.
Kopumā Liepājā ir 122 energoefektivitātes projekti, kur ERAF līdzfinansējums sasniedz vairāk nekā 9 miljonus latu. Vēl sagatavošanas procesā ir aptuveni 30 ēkas. Skaita ziņā Liepāja ir līderis Latvijā.
