„„Erasmus” stipendijas nav lielas – tās ir 450-500 eiro mēnesī studentam, un no valsts budžeta līdzekļiem mēs viņam varam piemaksāt apmēram 200 eiro,” stāsta VIAA vadītāja Dita Traidās.
„Labākajā gadījumā viņš saņems 700 eiro mēnesī. Tas nav ļoti daudz. Tas ir izdzīvošanas minimums, jo tās valstis nav lētas, dzīvošana tur nav lēta. Studijas, protams, ir bez maksas,” norāda Traidās.
Tomēr precīzas statistikas par to, cik daudz cilvēku kopumā ik gadu no Latvijas dodas studēt uz ārvalstīm, nav, jo stipendijas piedāvā arī citas organizācijas. Piemēram, Baltijas – Amerikas Brīvības fonds pēdējo gadu laikā apmaksājis stipendijas 115 Latvijas iedzīvotājiem.
Līdz 30.oktobrim interesenti var pietiekties divām stipendiju programmām: prakses vietām kādā no ASV uzņēmumiem, savukārt zinātniekiem - darbam kādā no Amerikas pētniecības centriem.
„Stipendija ir visaptveroša – prakses programmai tā ir 30 000 dolāru, ja cilvēks izvēlas braukt uz gadu. Savukārt pētniecības programmai tā ir 65 000 gadā. Obligāts nosacījums – pēc programmas beigšanas visi dalībnieki atgriežas atpakaļ Latvijā,” saka Baltijas - Amerikas brīvības fonda pārstāve Ilze Bembere.
Francijas Institūtā stāsta, ka katru gadu no Latvijas uz Franciju dodas studēt ap 200 cilvēku. „Studenti Francijā var saņemt gan pabalstu dzīvošanai, gan arī finansiālu atbalstu ēdināšanai – talonus studentu ēdnīcās. Stipendijas kā tādas tiek piešķirtas maģistrantūras studijām,” klāsta Francijas Institūta Latvijā starpnozaru projektu koordinatore Sandra Urtāne.
Tomēr pašas populārākas studiju un prakses vietas pēc VIAA datiem pēdējos gados ir Lietuva, Vācija un Spānija.
Ārvalstīs studējošie parasti kā lielākos plusus norāda iespēju kādu laiku padzīvot multikulturālā vidē, kā arī labu ierakstu savā CV. Turklāt studenta vecumam bieži vien nav ierobežojumu. „Erasmus” programmā uz ārzemēm mācīties devies arī kāds 95 gadus vecs kungs.